Cukurslimība ir nežēlīga. Kā apturēt šo mūsdienu epidēmiju
Cukurslimība ir nežēlīga – tā var maksāt dzīvību, “atņemt” kājas, sagraut veselību un likt maksāt lielus slimnīcu rēķinus. Vai ir kāda iespēja, kā šo epidēmiju apturēt?
To mēdz saukt par 21. gadsimta lielāko epidēmiju. Ja jums vēl nav diabēta un nepazīstat nevienu cilvēku, kam tas ir, ļoti iespējams, drīzumā tomēr ar to saskarsieties. Saslimstība ar diabētu ir ļoti augsta – pasaulē ar to slimo vairāk nekā 420 miljoni cilvēku, un pēdējo divdesmit gadu laikā šis skaitlis ir četrkāršojies. Diabēta slimnieku daudzums turpina pieaugt. Tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam diabēts būs desmitajai daļai cilvēku jeb kopumā cukurslimība būs diagnosticēta 642 miljoniem cilvēku.
Mūsu smadzenes un organisms primāri izmanto cukuru kā degvielu, lai veiktu nepieciešamās funkcijas, taču, ja asinīs ir pārāk daudz cukura, var rasties smagi, pat letāli, bojājumi.
Abi cukura diabēta veidi – gan 1. tipa cukura diabēts, gan 2. tipa cukura diabēts, kad ir samazināts insulīna daudzums, ietver dažādus simptomus, tostarp palielinātas slāpes, biežu urinēšanu, svara pārmaiņas, nogurumu un miglainu redzi. Taču tiem, kas sadzīvo ar diabēta diagnozi un ar šiem simptomiem, nevajadzētu justies nolemtiem un visu atlikušo mūžu baidīties no savas slimības.
Stāvokli var kontrolēt. Daudzi 2. tipa diabēta slimnieki ir dzīvs pierādījums tam, ka slimībai var ieslēgt atpakaļgaitu un no tās var atbrīvoties dažreiz pat ātrāk nekā 30 dienu laikā. Savukārt 1. tipa diabēta slimniekiem ir izdevies nozīmīgi samazināt insulīna atkarību un attiecīgi – arī veselībai nodarītos bojājumus. Daži pat ir uzdrošinājušies izaicināt konvencionālās medicīnas uzskatu, ka nav iespējams pilnībā atteikties no insulīna injekcijām.
Lai kontrolētu cukura līmeni asinīs un, tēlaini sakot, pārsēdinātu diabētu no priekšējā sēdekļa uz aizmugurējo, jāņem vērā pieci galvenie faktori.