Katru dienu - pa ābolam! Var ēst arī sautētu

Atbalsta zarnu trakta veselību, tātad – organismu kopumā

Āboliem piemīt daudzas veselību veicinošas īpašības, kas galvenokārt tiek piedēvētas augstajam antioksidantu saturam un vērtīgajai šķiedrvielai, ko dēvē par pektīnu.

Antioksidantu un uzturvielu koncentrācija ābolos ir atkarīga no šķirnes, augšanas apstākļiem un augsnes. Uzglabāšanas apstākļi uzturvielu koncentrāciju īpaši neietekmē. Āboli satur antioksidantus kvercetīnu, katehīnu un florizīnu. Katrs no tiem pilda citu funkciju: kvercetīns samazina alerģiskas reakcijas, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī tiek lietots, lai apturētu vēža šūnu vairošanos. Katehīns ir antioksidants, kas parasti tiek asociēts ar zaļo tēju un tās labvēlīgo ietekmi uz organismu. Tam piemīt nervu sistēmu aizsargājošas īpašības.

Īpaši labvēlīgi katehīns iedarbojas uz smadzeņu neironiem, samazinot risku attīstīties neiroloģiskām slimībām, piemēram, Alcheimera slimībai un vecuma demencei. Šis antioksidants iznīcina arī dažādus patogēnus, ieskaitot Streptococcus mutans, kas tiek saistīts ar zobu bojāšanos un mutes dobuma veselības pasliktināšanos.

Florizīns vislielākajā koncentrācijā ir ābolu mizā. Florizīns ir perspektīvs līdzeklis, lai ārstētu cukura diabēta slimniekus. Tam piemīt spēja līdzsvarot cukura līmeni un samazināt glikozes absorbciju pat par 52 procentiem.

Pektīns ir šķiedrviela, ko īpaši novērtē zarnu trakta labvēlīgās baktērijas – fermentējot šo šķiedrvielu, baktērijas sintezē īso ķēžu taukskābes, kas savukārt baro zarnu epitēlijšūnas, nodrošinot optimālu zarnu gļotādas funkciju, sargā šūnu savienojumu veselumu (samazinot risku attīstīt zarnu caurlaidības sindromu) un palīdz zarnu sieniņas uzturēt veselas un neskartas.

Pektīns regulē arī vēdera izeju, samazina diskomforta sajūtu un palīdz uzturēt veselu zarnu mikrofloru. Kā zināms, viss, kas atbalsta zarnu mikrofloras veselību, sniedz atbalstu organismam kopumā, jo tieši zarnu mikrobioms tiek uzskatīts par fundamentālu elementu, kas veicina imunitāti un organisma vispārējo veselību. Pektīns palīdz samazināt arī svaru, jo kontrolē tauku un ogļhidrātu vielmaiņu, kā arī samazina apetīti, radot ilgstošu sāta sajūtu.

Ja pūšas vēders

Ja no svaigiem āboliem pūšas vēders, tas nozīmē, ka ir izjaukta optimāla zarnu mikroflora un, iespējams, radusies disbakterioze. Tāpat tas var būt skaidrojams ar nervu sistēmas traucējumiem, paaugstinātu stresu, nemieru, trauksmi, ko pavada izteikti sausa āda, mati, lūstoši nagi, kā arī aukstas rokas un kājas (ājurvēdas medicīnas sistēmā to uzskata par Vata konstitūcijas disbalansu/saasināšanos). Ja ir problēmas ar gremošanas trakta veselību, ieteicams ēst sautētus ābolus un izvairīties no svaigu ābolu lietošanas uzturā, līdz gremošanas problēmas atrisinātas.

Kanēlī sautēti āboli

Šajā receptē ābolus sautē, tā pavairojot vērtīgo šķiedrvielu pektīnu, taču sautēšana paaugstina glikēmisko indeksu jeb pieejamā cukura daudzumu ābolos, tāpēc neaizvietojams palīgs šajā receptē ir pievienotais kanēlis. Kanēlis maskē insulīnu, palīdzot apgādāt šūnas ar glikozi, samazinot cukura līmeni asinīs, kā arī tam piemīt spēja palēnināt ogļhidrātu asimilāciju organismā, lai samazinātu lielās cukura līmeņa svārstības. Viena no izcilākajām kanēļa īpašībām ir tā, ka tas spēj būtiski samazināt insulīna rezistenci.

Sastāvdaļas
•    3 vidēji āboli
•    Sauja rozīņu (nav obligāti)
•    ½–1 tējk. kanēļa
•    1 glāze ūdens (daudzums atkarīgs no ābolu šķirnes)
•    Dabīgi raudzēts jogurts vai rūgušpiens pēc izvēles

Pagatavošana
1. Sagrieziet ābolus gabaliņos (ieteicams nemizot, it īpaši, ja āboli ir bioloģiski tīri).
2. Lieciet ābolus katliņā, pārberiet ar kanēli, pievienojiet ūdeni un uz vidējas uguns ar vāciņu sautējiet apmēram 10–15 minūtes.
3. Kamēr āboli sautējas, siltā ūdenī iemērciet rozīnes un ar rokām it kā apmazgājiet (tas nepieciešams, lai nomazgātu no rozīnēm žāvēšanas procesā pievienotās eļļas).
4. Kad āboli mīksti, pievienojiet rozīnes un visu samaisiet.
5. Pasniedz siltu, papildinot ar karoti dabīgi raudzēta jogurta.