Vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir informēti par savu vecāku veselību
Kaut gan nereti šķiet, ka ikdienas steigā lielu uzmanību nepievēršam savu līdzcilvēku, it īpaši ģimenes locekļu, veselības stāvoklim, aptaujā, kurā piedalījās 700 respondenti, secināts, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 87% uzskata, ka ir informēti par savu vecāku un vecvecāku veselības stāvokli. 50% no aptaujātajiem atzina, ka regulāri sniedz praktisku un finansiālu atbalstu saviem vecākiem veselības stāvokļa uzturēšanā un pastāvīgā uzlabošanā.
Pētījumā , kas tika veikts 2017. gada septembrī, secināts, ka tieši sievietes vairāk rūpējas par savu vecāku veselības stāvokli (94% sieviešu pretstatā 80% vīriešu). Sievietes atzīst, ka ir ne tikai informētas un interesējas par senioru veselības stāvokli, bet arī sniedz viņiem praktisku atbalstu (54% sieviešu pretstatā 46% vīriešu). Interesanti, ka nepieciešamība un vēlme sniegt praktisku atbalstu vecākiem un vecvecākiem strauji pieaug, kad cilvēki sasniedz 45 gadu vecumu (67%), savukārt vecumā pēc 55 jau 72% aptaujāto atzina, ka ikdienā sniedz atbalstu saviem vecākiem.
Atbalsta veids, palīdzība saviem vecākiem iet roku rokā ar iedzīvotāju ienākumu līmeni. Aptaujas dalībnieki ar zemākiem ienākumiem norādījuši, ka parasti sniedz praktisku atbalstu, piemēram, pavada senioru pie ārsta, savukārt respondenti ar augstākiem ienākumiem galvenokārt sniedz materiālu atbalstu – iegādājas nepieciešamos medikamentus, kā arī palīdz apmaksāt ārsta vizītes un izmeklējumus.
Vairāk kā puse aptaujāto atzina, ka personīgais laiks, pavadot senioru pie ārsta vai uz izmeklējumiem, ir galvenais un svarīgākais atbalsts ikdienā, 49% iedzīvotāju atzina, ka iegādājas medikamentus vecāku veselības uzturēšanai, savukārt trešdaļa jeb 34% no visiem respondentiem palīdz senioriem apmaksāt arī medicīnisko palīdzību.
Būtiski, ka lielākā daļa (84%) iedzīvotāju sniedz vecākiem atbalstu jau esošu slimību ārstēšanai, nevis veselības profilaktiskai uzturēšanai, piemēram, nodrošinot ar vitamīniem vai vakcīnām, peldēšanas nodarbībām, vingrošanu un citām procedūrām ar mērķi uzlabot vispārējo veselības stāvokli.
“Lai uzlabotu pašsajūtu un veselības stāvokli, būtiski ir domāt par profilaktiskiem pasākumiem, kas ilgtermiņā var samazināt veselības problēmas un uzlabot seniora dzīvesprieku un dzīves kvalitāti kopumā. Ikdienā tā var būt garāka pastaiga svaigā gaisā vai nūjošana, kas uzlabos asinsriti, tāpat arī vingrošana vai peldēšana būs piemērota fiziskās aktivitātes nodrošināšanai.
Vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana ikdienā stiprinās imunitāti, piemēram, kalcija un D3 vitamīnu lietošana uzlabos kaulu veselību, savukārt omega-3 taukskābes un vitamīnu komplekss parūpēsies par sirdi,” stāsta farmaceite Alīna Fleišmane.
