No streikojošajām ģimenes ārstu praksēm ieturēs vidēji 17% kopējā valsts maksājuma
No streikojošajām ģimenes ārstu praksēm par darbu jūlijā ieturēs vidēji 17% no kopējā valsts maksājuma, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.
Pēc NVD datiem, vidējais valsts maksājums vienai ģimenes ārsta praksei ir 4320 eiro mēnesī. Papildus prakse saņem ikgadējo maksājumu par darba kvalitātes novērtēšanu vidēji 654 eiro gadā, kā arī pacientu veiktās pacienta iemaksas - vidēji 3300 eiro gadā.
NVD skaidro, ka apmēram 40% ģimenes ārstu jeb tiem, kuri piedalījās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pieteiktajā protesta akcijā, netiks veikta kapitācijas naudas izmaksa par dienām, kurās pacientiem nav bijusi iespēja saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Štālberga norādīja, ka pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu paredz starp ģimenes ārstiem un NVD noslēgtais līgums.
"Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem pamats valsts finansējuma saņemšanai ir valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšana pacientiem. Ja protesta laikā tie nav nodrošināti, ģimenes ārsta praksei nav pamata saņemt ikmēneša kapitācijas naudu. Pretējā gadījumā kapitācijas naudas maksāšana par nesniegtajiem pakalpojumiem būtu nepamatota valsts budžeta līdzekļu izlietošana," skaidroja Štālberga.
NVD norāda, ka kapitācijas nauda ir tikai viena daļa no ikmēneša valsts finansējuma ģimenes ārstu praksēm, un pārējie valsts maksājumi par protesta akcijas periodu ģimenes ārstu praksēm tiks veikti. Tie ir maksājumi prakses uzturēšanai, par prakses personāla darbību lauku teritorijā, hronisko pacientu aprūpi, īslaicīgo un nereģistrēto pacientu aprūpi, kā arī citi maksājumi.
Tāpat ģimenes ārstu prakses saņems maksājumu par medmāsas un ārsta palīga darbu, ja protesta akcijas laikā medmāsa vai ārsta palīgs turpināja nodrošināt pacientiem valsts apmaksātus pakalpojumus.
Arī veselības ministre Anda Čakša ceturtdien žurnālistiem teica, ka kapitācijas nauda ir viens maksājums, bet papildus ģimenes ārsts saņem finansējumu prakses uzturēšanai un māsu apmaksai. Viņa teica, ka NVD izsūtījis informatīvu vēstuli, kādā veidā tiks veiks aprēķins par ģimenes ārstu darbu, kas notika jūlijā. "Tā kā ģimenes ārstu atalgojums sastāv no kapitācijas naudas, prakses uzturēšanas naudas un vēl citiem maksājumiem, tad vēstulē precīzi paskaidrots kādā veidā šis aprēķins tiks veikts par jūliju," sacīja ministre.
Viņa skaidroja, ka katru gadījumu NVD izskatīs individuāli, jo ministrijai nav precīzu datu par to, kurš ģimenes ārsts un kādos datumos ir strādājis. Streika likumā ir teikts, ka jāiesniedz saraksts ar streikotājiem, bet VM tāda aizvien nav, piebilda ministre. "Ja mēs pieturamies pie likuma, tad pieturamies. Šobrīd ģimenes ārsti, es atvainojos, nepieturas ne pie kāda likuma," pauda Čakša.
Viņa arī piebilda, ka VM saņēma vēstuli no LĢĀA, ka visi ārsti streikos, līdz ar to tika pieņemts, ka no 3.jūlija līdz 17.jūlijam visi ģimenes ārsti nestrādāja, izņemot tos, kuri informēja, ka tomēr strādā. "Mūsu informācija šobrīd ir, ka protesta akcijās piedalījās vairāk nekā 400 ģimenes ārstu, un tādēļ tika nosūtīta šī informatīvā vēstule. Ja ģimenes ārsts tomēr strādāja, viņš ieradīsies NVD un uzrādīs, ka viņš ir strādājis," teica Čakša.
Viņa uzsvēra, ka NVD ir pakļauts MK noteikumiem un Valsts kontroles (VK) pārbaudēm. "Pretēji VK atnāks pēc Likuma par izšķērdēšanu un teiks, ka ir samaksāts par darbu, kas nav veikts," klāstīja Čakša.
Savukārt LĢĀA prezidente Sarmīte Veide norādīja, ka noņemt kapitācijas naudu ir negodīgi, turklāt asociācija nosūtījusi VM vēstuli ar lūgumu tomēr no kapitācijas naudas neizmaksāt tikai algas daļu, kas ir 56%. "Noņemt praksei veselības aprūpes nodrošināšanu ir negodīgi, jo bija māsa un ārsta palīgs, kuri strādāja un kuriem šis finansējums bija nepieciešams," teica Veide.
Viņa piebilda, ka, ja tomēr tiks ieturēta visa kapitācijas nauda, LĢĀA vērsīsies tiesā.
Vienlaikus Veide teica, ka, sākot streiku, LĢĀA nosūtīja VM streikojošo ģimenes ārstu skaitu. Pēc viņas paustā, VM nekad neesot lūgusi sniegt konkrētus cilvēku vārdus, kas nemaz neesot nepieciešams, jo par katru pacientu pēc taloniem ģimenes ārsts "atskaitās" NVD. Tāpēc teikt, ka ministrija nezina, kuri ārsti streikoja, viņasprāt, ir maldinoši.
NVD atzīmē, ka valsts finansējumu par ģimenes ārsta prakses darbību "lēnās" protesta akcijas laikā, kas tika uzsākta šī gada 18.jūlijā, ģimenes ārstu prakses saņems pilnā apmērā.
Tomēr vienlaikus NVD atkārtoti vērš uzmanību, ka NVD nav ģimenes ārstu darba devējs, līdz ar to starp NVD un ģimenes ārstiem nepastāv darba tiesiskās attiecības. Ģimenes ārsta atalgojumu nosaka ārstniecības iestāde, kurā ģimenes ārsts ir darba ņēmējs, vai pats ģimenes ārsts, ja tā ir viņa privātprakse. Līdz ar to ikmēneša kapitācijas nauda, kas ietver samaksu par ģimenes ārsta darbu, nav gala atalgojums, kuru saņem ģimenes ārsts.
Informāciju par kapitācijas naudas ieturējumu NVD nosūtījis ģimenes ārstu praksēm, vienlaikus aicinot ziņot par būtisku papildu informāciju, kas var ietekmēt praksei aprēķināto maksājumu par jūliju.
Kā ziņots, LĢĀA pārstāve, juriste Solvita Olsena aģentūrai LETA pauda, ka VM un NVD ģimenes ārstiem, kas piedalās streikā, nosūtījuši paziņojumu, ka par atteikšanos strādāt streika laikā ārstiem netiks izmaksāta visa kapitācijas nauda, nevis tikai atalgojuma daļa.
Viņa skaidroja, ka šāda rīcība nav pamatota, jo kapitācijas naudā tikai 56% ir ģimenes ārsta atalgojums. Šajā finansējumā iekļautas prakses uzturēšanas un cita veida izmaksas, tāpēc, ņemot vērā, ka prakses pašas par sevi strādāja, nav skaidrs, kāpēc ģimenes ārstiem finansējumu neizmaksās pilnā apmērā.
