Vīriešiem bezdarbs paātrina novecošanos. Kritiskā robeža: 2 gadi bez darba
Zinātnieki no Oulu universitātes Somijā un Londonas Imperiālās koledžas, pētot Somijas ziemeļu daļā līdz 1966. gadam dzimušu 5620 sieviešu un vīriešu asins paraugus, secinājuši, ka vīriešiem, kas vairāk nekā divus gadus ir bez darba, DNS rodas straujas novecošanas pazīmes.
Zinātnieki izmērīja tolomēru (tie atrodas hromosomās un aizsargā tās no bojāejas, taču ar katru šūnu dalīšanos tolomēri kļūst īsāki – tādējādi šūnas degradējas un noveco) garumu baltajās asins šūnās un salīdzināja ar informāciju par pētījuma dalībnieku darba aktivitāti pēdējos trīs gados. Tas ļāva secināt, ka ilgstošs bezdarbs – vairāk nekā 500 dienu trīs gados – saistīts ar tolomēru garuma samazināšanos. Strādājošiem vīriešiem šie rādītāji bija divas reizes mazāki, savukārt sievietēm bezdarbs tolomēru garumu praktiski neietekmēja.
Izrādās, ilgstošs bezdarbs var ietekmēt organismu pat šūnu līmenī!
Atšķirība tolomēru garumā var norādīt arī uz veselības problēmām, aptaukošanos, sociāli ekonomisko statusu un vidi, kurā cilvēks dzīvojis bērnībā. Zinātnieki uzskata, ka tolomēru izmēru samazināšanās var būt stresa rezultāts, kas radies ilgstoša bezdarba dēļ, kaut gan bezdarbs šajā gadījumā ir abstrakts iemesls, jo cilvēka ķermenis nemainās atkarībā no tā, vai viņš strādā vai nestrādā.
Tomēr izrādās, ka ilgstošs bezdarbs var ietekmēt organismu pat šūnu līmenī! Tātad tas atstāj nevēlamu ietekmi ne tikai no sociālā un psiholoģiskā, bet arī medicīniskā viedokļa. Biogerontologi, kas pēta novecošanās procesus un iespējas, kā ar tiem cīnīties, tolomēru garuma samazināšanos atzīst kā vienu no deviņiem slimību iemesliem, kas saistītas ar novecošanu.
Zinātnieku pētījumi norāda arī uz to, ka ilgtermiņā spēcīgu ietekmi uz veselību atstāj zems vai pārāk augsts stresa līmenis. Īslaicīgs stress cilvēkus stimulē, bet ilgstošs var būt postošs gan organismam, gan smadzenēm – tas draud ar atmiņas zudumu. Īpaši postošs ilgstošs stress ir sievietes organismam – sievietes, kas bieži uztraucas, dzīvo par 9–17 gadiem mazāk nekā tās, kuras māk saglabāt mieru, atslābināties un atpūsties. Kalifornijas universitātes zinātnieki to pierādīja pētījumā, kurā piedalījās viena vecuma sievietes, no kurām divām trešdaļām bija slimi bērni; viņu ķermeņa vecums bija lielāks nekā tām, kurām nebija rūpju radīta ilgstoša stresa.
Kārtējo reizi pierādījies, cik liela loma dažādos organismā notiekošajos procesos, arī slimību attīstībā, ir cilvēka psihiskajam stāvoklim.
Uzmanību vērts pievērst arī amerikāņu zinātnieku atziņai, ka sieviešu mūžu par 10 gadiem pagarina... sejas ādas nostiepšana. Zinātnieki novēroja 250 sievietes, kurām šī kosmētiskā operācija laikposmā no 1970. līdz 1975. gadam tika veikta slavenajā Meijo klīnikā. Pēc viņu domām, mūža pagarināšanos sievietēm veicināja tas, ka pēc operācijas būtiski mainījās viņu pašnovērtējums, pašapziņa un garastāvoklis. Tas kārtējo reizi apstiprina, cik liela loma dažādos organismā notiekošajos procesos, arī slimību attīstībā, ir cilvēka psihiskajam stāvoklim. Protams, ka sieviete, kas pēc kosmētiskās operācijas izskatās krietni jaunāka, vairs nedomās par savām vainām! Varbūt tieši tāpēc sejas ādas nostiepšanu, kā liecina statistika, izvēlas veikt desmitā daļa no 55–60 gadus vecām amerikānietēm.
