Kā atpazīt saulesdūrienu un nesajaukt to ar kaut ko citu

Simptomi

Saulesdūrienu riskējam dabūt, ja ilgi uzturamies saulē bez jebkādas aizsardzības – īpaši, ja ir neapsegta galva vai pleci. Lielākais risks iedzīvoties saulesdūrienā ir maziem bērniem, veciem cilvēkiem un tiem, kuri sirgst ar hroniskām kaitēm. Pirmie saulesdūriena simptomi parasti ir vājums, slikta dūša un galvassāpes. Reizēm sākas arī vemšana, reiboņi, paātrināta elpošana.

Seja parasti kļūst sārta, jūtama sausuma sajūta kaklā, var rasties redzes traucējumi, cilvēks sāk neskaidri runāt. Sākumā var būt pastiprināta svīšana, taču pēc tam sviedri vairs var neizdalīties, parādās muskuļu vājums, kļūst grūtāk elpot. Organisms cenšas visos iespējamajos veidos izdalīt siltumu. Saulesdūriena simptomi nereti tiek jaukti ar pārsalšanu vai saindēšanos. Tāpēc nav ieteicams dzert pretsāpju līdzekļus vai temperatūru mazinošas zāles, nekonsultējoties ar ārstu. Pretējā gadījumā medikamenti ne vien nepalīdzēs, bet var arī kaitēt. Speciālisti iesaka: ja augstāk minētie simptomi parādās karstā dienā, pirmām kārtām vajadzētu domāt par saulesdūrienu, nevis citām iespējamām diagnozēm.   

Ko darīt?

Pirmkārt, sajūtot pirmos simptomus, vajag nekavējoties paslēpties no saules. Vislabāk – labi vēdināmā telpā, kur nav smacīgs gaiss. Ieteicams maksimāli atpogāt apģērbu vai arī pilnīgi to novilkt. Vajadzētu arī atgulties un dzert ūdeni (var tam piebērt mazliet sāls). Uz pieres un kakla jāuzliek auksta komprese. Ja visi šie līdzekļi tomēr nepalīdz, jāsazinās ar ārstu. Ja saulesdūriens ir spēcīgs, paātrinās pulss, var būt caureja. Ja laikus nereaģēsiet uz šiem simptomiem, ķermeņa temperatūra var paaugstināties līdz 40-41 grādam.

Sākas halucinācijas, pēc laika varam pat zaudēt samaņu. Paaugstinoties temperatūrai, ir ļoti svarīgi pakāpeniski atvēsināt ķermeni. Taču ļoti svarīgi ir nedarīt to pēkšņi – piemēram, nebrist aukstā ūdenī. Tad pašsajūta var pasliktināties vēl vairāk. Turklāt, lai atvēsinātos, labāks ir remdens, nevis auksts ūdens. Jāsāk vienmēr no galvas, kakla un ekstremitātēm. Ķermeņa temperatūrai vajadzētu nokristies līdz 38 grādiem. Tad organismam jau vajadzētu tikt galā pašam un izdalīt siltumu. Ir arī gadījumi, kad kļūst bāla seja – tad vajadzētu atgulties tādā pozā, lai seja būtu zemāk par ķermeni. Pārējos gadījumos vislabāk vienkārši atlaisties pusguļus.           

Pārkaršana mākoņainā dienā

Arī tad, ja laiks ir mākoņains, tas nenozīmē, ka mums nedraud pārkaršana. Kaut arī saules nav, laiks tāpat var būt spiedīgs. Cilvēka organisms slikti pacieš spiedīgu laiku, turklāt vienlaikus ir spiests risināt problēmu – kā labāk noregulēt ķermeņa temperatūru. Tāpēc dienās, kad ir spiedīgs gaiss, tāpat ir ieteicams sevi pasargāt – atrasties vēsās telpās un dzert daudz šķidruma. Īpaši jāuzmanās vecāka gadagājuma cilvēkiem – viņu organisms grūtāk panes smagu gaisu. Tāpēc senioriem šādās dienās ieteicams samazināt savas fiziskās aktivitātes un pēc iespējas vairāk atpūsties.       

Sargi sevi ceļojumos

Daudzi vasarās dodas uz ārzemēm un iecienījuši atpūtu pie Vidusjūras. Taču vien retais aizdomājas, ka šādos apstākļos saulesdūrienu saķert var vēl ātrāk. Pirmām kārtām tāpēc, ka mūsu organisms nav pieradis pie tik augstas temperatūras. Tāpēc diennakts karstajā laikā vēlams neizvēlēties garas pastaigas, cenšoties apskatīt pēc iespējas vairāk no vietējās arhitektūras.