Saulesbrilles - stilīgs aksesuārs vai tomēr palīgs acu sargāšanā? Izlasi šo, ja tev rūp sava redze

Stiprā saulē ilgāku laiku dzīvojoties, mūsu āda kļūst sarkana un mēdz apdegt. Pie vainas ir ultravioletie stari. Ķermenis sevi no tā sargā – ādā veidojas brūns filtrs – iedegums, bet cilvēkiem ar gaišu ādas tipu no saules jāsargājas pašiem.

Redzes asumu sargājot

Ar acīm tikai līdz noteiktai robežai ir līdzīgi – organismam ir savi aizsargmehānismi, taču daudz nepilnīgāki. Vēl sarežģītāku šo uzdevumu padara acu uzbūve un darbības mehānisms. Vai atceraties bērnību, kad spēlējoties ar lupu, spilgtas saules gaismu koncentrējot uz papīrīša, varēja to pat aizdedzināt? Arī mūsu acīs ir tādas pat lupas – acs lēcas. Tās skatoties maina savu izliekumu, lai ienākošie gaismas stari skaidri fokusētos uz jutīgās tīklenes, kas atrodas acs ābola dziļumā. Visjutīgākā, par visskaidrāko redzi atbildīgā ir pavisam neliela tīklenes daļa – mākula jeb dzeltenais plankums. Tieši uz mākulas koncentrējas absolūti lielākā daļa acī ienākošās gaismas. Tieši tāpat kā uz pareizā attālumā no lupas noliktā avīžpapīra. Atšķirībā no papīra, nav dzirdēts, ka mākula aizdegtos ar liesmu, taču par redzes bojājumiem un mākulas deģenerāciju gan. Tie ir diezgan nepatīkami redzes traucējumi, kad viens no iemesliem ir bieža uzturēšanās spilgtā saulē bez piemērotām saulesbrillēm.

Indīgākie UV stari

Ja zināms, ka redzamā gaisma ir „kokteilis” no dažādu krāsu un dažādu viļņa garumu stariem, tad kuri ir acīm postošākie? Iedomājieties gaismas spektru kā varavīksni, sākot ar sarkanajiem, oranžajiem, dzeltenajiem, zaļajiem, zilajiem un violetajiem stariem! Sarkanajai gaismai viļņi būs vislēzenākie, 620–750 nanometru (nm) gari, bet uz zilo spektra daļu tiecoties, gaismas vibrācijas būs biežākas un violetai gaismai viļņa garums būs vien 380–450 nm. Jo zilāka (violetāka gaisma), jo vairāk enerģijas tā nes un vairāk apdraud aci. Tomēr ir vēl daudz enerģijas pilnāki stari, ko mūsu acs kā gaismu neuztver. Tas ir ultravioletais jeb UV starojums. Pašus „indīgākos” no tiem aiztur zemes atmosfēra (ja vien tajā nav ozona caurumu), bet A UV stari ar viļņa garumu 315–400 nm nonāk arī cauri ozona caurumu nebojātai atmosfērai un var radīt gan ādas, gan acu bojājumus. Der atcerēties, ka kalnos, uz katriem 1000 augstuma metriem UV starojuma intensitāte pieaug par 12%.

Kā acis sevi sargā

Ja ādu sargā iedegums vai gaišs apģērbs, tad acs sargā sevi citādāk. Spilgtā gaismā acu zīlītes sašaurinās un ielaiž mazāk gaismas, tādējādi samazinot ultravioleto staru iekļūšanu acī. Ja ar to nepietiek, spilgtā gaismā mēdzam samiegt acis, lai arī plakstiņi piedalās acu sargāšanā. Tās krunciņas, ko rada bieža šāda acu samiegšana, sievietēm ne pārāk patīk, un tas pamudina izvēlēties saulesbrilles.

Vēl viens dabas dots acs aizsargmehānisms ne tikai pret ultravioleto, bet arī zilā spektra gaismu ir dzeltenais pigments luteīns. Ne velti visvairāk luteīna ir mūsu acīs, īpaši daudz mākulā jeb dzeltenajā plankumā, ko var redzēt pat pēc krāsas. Šis pigments ne vien atfiltrē lielu daļu acīm kaitīgāko staru, bet arī novērš daļu nepatikšanu, ko radījis ar pārlieku enerģiju apveltītais starojums. Tomēr neviens no šiem mehānismiem acis pilnībā nepasargā un mums jāizvēlas vai nu labas saulesbrilles, vai vasarā doties ārā diennakts tumšākajā un krēslainākajā laikā.