Plakanā pēda - kā pašiem pamanīt, ka tā veidojas. Profilakse un vingrinājumi

Plakanā pēda ir viena no biežāk sastopamajām pēdas deformācijām. Ja cilvēkam ir plakanā pēda, tā tiek nepareizi noslogota, un pēdas refleksu punkti dod kļūdainu informāciju, kas var ietekmēt dažādas organisma funkcijas.

Ja ir nepietiekams gareniskās velves (tā stiepjas no pirkstgala līdz papēdim) augstums, pēdai zūd atsperīgums, un gaita kļūst smagnēja. Ja izjaukta pēdas atbalsta punktu sistēma, rodas kustību traucējumi, un kļūst sarežģīti iegādāties apavus. Kājas sāp un ātri piekūst, neparedzētus triecienus var saņemt gūžas, jo nedarbojas dabiskā ķermeņa amortizācijas sistēma. Amortizācijas trūkuma dēļ nelielu satricinājumu jūt arī muguras un galvas smadzenes, tāpēc pastiprinās noguruma sajūta un rodas pat ilgstošas galvassāpes.

Laikus nepamanītas un neārstētas plakanās pēdas sekas ir sāpoši ceļi jau pusaudžu gados, kam seko līkas – uz priekšu saliektas muguras. Sāpes kājās kompensējas ar lielākas slodzes uzlikšanu mugurai.

Kā pārbaudīt pašiem?

Pēdu nospiedumi

Veselīgai pēdai raksturīgs izliekums, un tā darbojas kā dabisks amortizators, staigājot, skrienot, lecot. Tas labi redzams pēc pēdu nospiedumiem – pēdas iekšējai vidējai daļai jābūt piepaceltai. Vasarā to viegli novērot bez īpašas došanās uz pārbaudēm. Pietiek pavērot, kādus nospiedumus atstāj jūsu bērna mitrās pēdiņas uz līdzenas virsmas, piemēram, grīdas pie baseina vai arī staigājot pa pludmali mitrās smiltīs. Ja plakanā pēda atstāj pilnu savu nospiedumu, tad vesela pēda savā šaurākajā vidusdaļā – tikai 1/3 no pēdas pilnā platuma.

Ja bērnam pēdas saites un muskulatūra nav pietiekami attīstīta, velves nav un kājas balstās uz pilnas pēdas, to varēs redzēt ne tikai pēc pēdas nospiedumiem, bet arī kājām un stājas. Ja papēdis neatrodas perpendikulāri pret atbalsta virsmu, pēdas būs „sagāzušās” uz iekšpusi un apakšstilbi atbilstošā leņķī turpinoties, veidos tā sauktās X kājas. Tā ir vēl nepatīkama un deformējošas papildu slodze uz ceļu locītavām. Plakanā pēda ne tikai „lauž” ceļu, bet arī gūžas locītavas un nelabvēlīgi ietekmē mugurkaulāju. Vairākumam bērnu ar plakano pēdu novēro gaitas izmaiņas, kas ir saistītas ar mugurkaula un iegurņa stāvokļa pārmaiņām.

• Zoļu nodilums

Papētiet arī bērna apavus – ja zole visvairāk nodilst pēdas iekšējā malā – tā var būt vēl viena plakanās pēdas pazīme. Ja pēdas veselas, kurpes papēdis ir nodilis no ārpuses, bet purngals no iekšpuses.|

Pievērsiet šim jautājumam uzmanību, ja pēc ilgākas staigāšanas bērns sūdzas par sāpošām kājām. Nav obligāti jāsāp pēdām, jo plakanā pēda ietekmē arī ceļu un gūžas locītavas, rada nepareizus saišu un muskuļu saspringumus – dienas beigās mēdz smelgt apakšstilbu muskuļi, sāp potītes, ceļi un mugura.

• Kā vēl pārbaudīt?

Pārliecināties, vai bērnam ir pietiekama pēdas iekšējā velve, var sekojoši: bērns nostājas ar plikām pēdām uz cietas virsmas, tad mēģiniet starp atbalsta virsmu un bērna pēdu iekšpusē pabāzt mazā pirksta galu. Ja pirksta gals brīvi novietojas starp pēdu un atbalsta virsmu, tas nozīmē, ka pēdas velve varētu būt pietiekami augsta.

Ja, bērnam stāvot, velves nav, bet, paceļoties uz pirkstgaliem, tā parādās, tad viņam ir kustīgā (fleksiblā) plakanā pēda. Otrs veids, kā to noteikt, ir stāvošam bērnam atliekt uz augšu īkšķi – fleksiblas plakanās pēdas gadījumā parādīsies pēdas velve.

Kad ir norma, un kad – vairs ne?

Maziem bērniem plakanā pēda ir norma. Turklāt zīdaiņiem ir izteikts zemādas tauku spilventiņš vietā, kur vajadzētu būt pēdu velvēm. Tādēļ rodas optiskā ilūzija, ka velves nav vai pat ir vērojams pēdas izliekums uz ārpusi.

Bērnam augot, tauku spilventiņš pakāpeniski uzsūcas, un sāk veidoties pēdas velves. Vidēji līdz divu vai trīs gadu vecumam šie procesi ir noslēgušies un velves izveidojušās. Svarīgākā pēdas velve (iekšējā garenvelve) beidz veidoties tikai pirmsskolas (6–8 gadu) vecumā.

Bērniem līdz apmēram 4 – 5 gadu vecumam bieži plakano pēdu var uzskatīt par normālu parādību. Zināms muskuļu – saišu vājums ir novērojams līdz pat septiņu gadu vecumam, tomēr jau bērnība ir īstais laiks, lai attīstītu pēdas un izvairītos no lielākām problēmām, ko sev līdzi nes plakanā pēda.

Supinatorus vai vingrojumus?

Ja jums radušās aizdomas, ka bērnam attīstījusies plakanā pēda, jautājiet par to bērnu ortopēdam.

Visticamāk, speciālisti ieteiks vingrinājumus pēdas stiprināšanai, bet atsevišķos gadījumos – ja plakanā pēda bērnam rada sāpes un problēmas, var būt nepieciešama supinatoru nēsāšana dažas stundas dienā. Tie gan vienkārši mehāniski piepaceļ saplacināto pēdas velvi, neļaujot problēmām izplatīties augšup pa kājām, tomēr pēdas saites un muskuļus nestiprina. Tāpēc īpašo zolīšu un supinatoru valkāšana profilakses dēļ ir bezjēdzīgs pasākums, kas sniedz labumu vien to pārdevējiem. (Esiet gatavi – viņu argumenti par labu savai precei var būt diezgan agresīvi un vecākus biedējoši!)

Lai pēdas veidotos pareizi

Maziem bērniem ne tikai maksimāli jāļauj staigāt kailām kājām, bet pat dažkārt jāatņem apavi un jāveicina staigāšana gan pa mežu, gan pa svaigi pļautu zāli, oļiem. Sākumā nepieradušām pēdiņām tas būs grūti, taču svētīgi. Dažādie kairinājumi pēdai liek savilkties, veicinot muskulatūras darbību un velves veidošanos. Tas darbojas arī kā refleksoterapija un norūdīšanās, veicinot bērna veselību, imunitāti un smadzeņu attīstību.

Vēlams nodarboties arī ar peldēšanu vai riteņbraukšanu, kas attīsta pēdu muskulatūru, bet ķermeņa svars negulstas uz tām.

Pēdu vingrināšanu var pārvērst par aizraujošām spēlēm un sacensībām. Kopā ar bērnu katru dienu ieteicams vismaz piecas minūtes paspēlēt pēdu vingrinošas spēles.

Spēles veselām pēdām

Dažādās pēdiņas

Pēdas muskuļus un saites labi nostiprina staigāšana gan uz papēžiem, gan pirkstgaliem, gan pēdas iekšējām, gan ārējām malām. Par aizraujošu spēli to var padarīt vietā, kur var redzēt savus pēdu nospiedumus, piemēram, jūras krastā. Izdomājiet spēli, kurā pēc vadītāja komandas visi staigā uz pirkstgaliem vai papēžiem. Neuzmanīgākie dod ķīlas. Pieaugušajiem šie vingrinājumi noderēs kāju un vēnu veselības uzlabošanai.

Uz zemes nostiepj lecamauklu. Pludmalē var mitrās smiltīs novilkt taisnu līniju. Blakus šai iedomātajai virvei noliek dažādus priekšmetus vai spēļmantiņas. „Virves staigātājs” uz pirkstgaliem pārvietojas pa virvi un, tāpat, uz pirkstgaliem paliekot, pietupstas, lai paņemtu priekšmetus. Uzvar tas, kurš savāc visvairāk priekšmetu, ar papēžiem nepieskaroties zemei.

Zīmējumi ar kāju

Mitrās smiltīs zīmē ar kociņu, ko tur kāju pirkstos. Sacentieties, kurš uzzīmēs skaistāku apli, kvadrātu, cilvēka sejiņu. Būs jautri!

Protams, priekšmeti būs jāpārkrauj ar kājām. Tie var būt gliemežvāki, čiekuri, ozolzīles, akmentiņi – dažādi priekšmeti, ko var saņemt ar kāju pirkstiem. Smiltīs uzzīmē divus apļus, vienā novieto pārkraujamos priekšmetus, un otrā tie jāpārkrauj. Bērns apsēžas blakus šiem apļiem, un pārvieto šos priekšmetus tikai ar kājām. Var rīkot sacensības, katram dalībniekam izveidojot divus apļus un izmantojot vienādu skaitu priekšmetu.

Kabatas lakatiņš

Ar pēdu sakroko, satver un pacel no zemes kabatas lakatiņu.

Izmantojot tikai kāju pirkstus, saplēs uz grīdas noliktu avīzi, papīra dvieli vai salveti. Var sacensties, kurš noteiktā laika sprīdī saplēsīs papīru vairāk gabaliņos.

Kāju pasts

Jautra stafete, kurā bumbu cits citam padod, sēžot uz zemes tikai ar kājām, saspiestu starp pēdām. Dalībniekiem jāapsēžas vienam no otra attālumā, kas tikai nedaudz mazāks par abu izstiepto kāju garumu.

Sēžot uz krēsla, abas pēdas izmantojot kā knaibles, no klucīšiem uzbūvē piramīdu. Var sacensties, kuram iznāk ātrāk.

Akrobātu aplis

Jautra atrakcija bērnam var būt arī līdzsvara noturēšana, ejot pa vingrošanas apli ar kailām kājām.