Bumbieri tautas medicīnā: kā tos novākt un pareizi sagatavot
Meža un dārza bumbieri satur ļoti daudz vērtīgu vielu, tāpēc jau gadu tūkstošiem tos lieto uzturā, kā arī plaši izmanto tautas medicīnā – gan dažādu kaišu ārstēšanai, gan profilaksei. Cietākie bumbieri satur daudz cieto akmensšūnu un šķiedrvielu, kas ir bagātīgas ar dažādām dziednieciskajām vielām, kuras saglabājas arī pēc karsēšanas un pārstrādes.
Dziedniecībā bumbieri noder sirds, aknu, nieru un asinsvadu atveseļošanā, tie labi attīra organismu no šlakvielām, sāļu nogulsnēm un atjauno asins sastāvu. Vērtīgās vielas palīdz atveseļot zarnas, regulē vēdera izeju, bumbieri palīdz dziedēt dažādus iekšējus iekaisumus, gremošanas traucējumus, uroloģiskas problēmas un prostatas iekaisumu. Tāpēc vīriešiem pēc piecdesmit iesaka regulāri ēst bumbierus gan svaigā veidā, gan konservētus, gan kaltētus.
Augļu novārījums ar medu vai cepti/sautēti bumbieri labi palīdz pret saaukstēšanās slimībām. Bumbieru milti labi palīdz pret tūsku, tie sekmē liekā šķidruma izvadīšanu, attīra asinis un limfu. Bumbieros ir daudz kālija, kas palīdz samazināt sāpes, īpaši pēc fiziskas pārslodzes, kā arī nomierina sirdsdarbību, uzlabo garastāvokli, likvidē spriedzi.
Kā pagatavot bumbieru miltus?
Bumbieru augļi jānovāc pusgatavi, jo pavisam gatavi tie vienkārši izšķīst. Sagriez gabaliņos un žāvē. Vislabāk to darīt speciālā augļu žāvētājā, bet der arī ierastās metodes, tāpat kā āboliem, – laukos uz siltas plīts, cepeškrāsnī utt. Kad bumbieri izžāvēti, samal tos, liec slēgtā traukā un glabā tumšā vietā. Lai bumbieri nezaudētu savas vērtīgās īpašības, tos labāk uzglabāt nesamaltus un malt pirms lietošanas.
Kā kaltēt? Augļus kaltē ar mizu vai bez tās, izgriežot serdi un sagriežot šķēlītēs. Der gatavi, bet ne pārgatavojušies vasaras šķirņu un agrīnu rudens šķirņu bumbieri.
Temperatūrai kaltēšanas sākumā jābūt ap 80 grādiem, vēlāk ap 50 grādiem. Kaltēšanas laikā augļus bieži apmaisa. Labi izkaltēti bumbieri ir mīksti, bet ne sulīgi. Ja šķēlītes kļuvušas trauslas un lūst, tās ir pārkaltētas.
