Uzturs pret slimību. Kas jāēd, ja tev ir astma
Lielākā daļa cilvēku, kas cieš no astmas, lai kontrolētu stāvokli, sāk lietot inhalatorus vai steroīdus. Taču funkcionālās medicīnas nozares pamatlicējs, amerikāņu ārsts Leo Gelands (Leo Galland) atzīst, ka ir vairāki vienkārši produkti un uztura bagātinātāji, kas var palīdzēt atbrīvoties no slimības.
Mazie strādnieki mūsu organismā
Būtiska loma alerģijas attīstībā varētu būt zarnu trakta mikrobiem – samazināta zarnu mikrofloras daudzveidība var veicināt alerģiju veidošanos. Visticamāk, tas notiek tādēļ, ka tiek vājinātas imūnās sistēmas atbildes reakcijas. Tas palielina iespējamību, ka cilvēkiem, kam ir alerģijas un astma, varētu palīdzēt pareizās probiotikas.
Iekaisums jebkurā ķermeņa daļā izveido ap sevi sev labvēlīgu vidi, kas veicina tādu mikroorganismu augšanu, kuri sekmē tālāku iekaisuma izplatību. Šādu stāvokli sauc par disbiozi. No mikrobu “viedokļa”, viss ir pilnīgi pareizi. Tie pārtiek no iekaisuma procesa, tāpēc ir ieinteresēti tā veicināšanā un izplatībā. Nav lielas nozīmes, vai tie ir mikrobi, kas rada problēmu, jo drīz tie paši kļūst par galveno problēmu.
Ja jūs paņemat mājdzīvnieku, mājas un jūsu organisma ekoloģija mainās. Ģimenēs, kurās ir mājdzīvnieki, visiem ģimenes locekļiem ir vienādi mikrobi. Tas, visticamāk, ir tāpēc, ka visi samīļo mājdzīvniekus. Šādās ģimenēs ir arī lielāka varbūtība, ka ģimenes locekļiem būs izteiktāka zarnu mikrofloras daudzveidība. Mājdzīvnieku dēļ mājās mainās mikrobi, kas ir putekļos.
Zinātnieki no Kalifornijas universitātes Sanfrancisko pakļāva peles mājas putekļiem, kas bija ņemti no ģimenes mitekļa, kurā bija suns, un no tādas, kur mājdzīvnieku nebija. Zinātnieku mērķis bija provocēt pelēm alerģisku astmu, padarot tās jutīgas pret prusakiem un olu baltumiem.
Peles, kas ar barību saņēma putekļus no mājas, kurā dzīvoja suns, bija spējīgas pretoties alerģijas izveidošanās procesam. Kad tika izpētīti šo grauzēju zarnu mikrobi, atklājās, ka šīm pelēm bija daudzveidīgākas baktērijas nekā pelēm, kas saņēma putekļus no mājas, kurā nebija mājdzīvnieku. Viena konkrēta baktēriju suga – Lactobacillus johnsonii – bija atrodama visām pelēm, kam neradās alerģija. Kad zinātnieki L. johnsonii baktērijas deva jaunai peļu grupai, tika novērots, ka šī viena probiotiku suga spēja pasargāt peles no tā, ka veidojas alerģiskā astma.
Pētījumos, kas veikti ar cilvēkiem, secināts, ka probiotiskie uztura bagātinātāji ar izvēlētiem laktobaciļu un bifidobaktēriju celmiem, varētu būt noderīgs palīgs, lai samazinātu iekaisumu un simptomus, kas rodas cilvēkiem ar alerģisko astmu. Piemēram, L. Gaseri celms A5, kas astoņas nedēļas tika dots bērniem Taivānā, būtiski uzlaboja visus rādītājus, kas tika pētīti. Uzlabojās plaušu funkcija, astmatiskie simptomi un iekaisumu marķieri asinīs.
Taču vislielākos ieguvumus ar uztura bagātinātājiem, visdrīzāk, varēs sagaidīt tad, ja tiks ievērota programma Allergy Solution, kas domāta, lai samazinātu alerģiju.
