Interneta atkarība. Problēma vai zāļu ražotāju izdomāta slimība?
Pietiek ar 5 stundām dienā, kas tiek pavadītas internetā, lai iegūtu diagnozi – internetatkarīgs.
Esi vesels

Interneta atkarība. Problēma vai zāļu ražotāju izdomāta slimība?

Jauns.lv

Ja katru nedēļu 38 stundas pavadi internetā, tas nozīmē, ka esi atkarīgs. Psihiatri pret šo slimību piedāvā zāles, taču virkne pētījumu to uzskata par izdomātu slimību, kas vairo zāļu ražotāju ienākumus.

Amerika internetatkarību plāno atzīt par psiholoģisku problēmu, kas spējīga izraisīt depresiju, tātad ārstējama ar spēcīgām psihotropām zālēm kā fluoksetīns, ritalīns un diazepāms. Katrs, kas nedēļā vairāk nekā 38 stundas pavada feisbukā, sērfojot internetā vai sūtot īsziņas un e-pastus no saviem mobilajiem viedtālruņiem, amerikā var tikt pasludināts par internetatkarīgu, un izskatās, ka šajā kategorijā ietilpst liela daļa pusaudžu. Protams, šāda diagnozes ir lielisks peļņas avots zāļu ražotājiem.

Arī Latvijā internetatkarību ārstē, novēršot to ar psihotropiem mediakmentiem un fizikālo terapiju. Kā sacīts Nacionālā Veselības dienesta mājaslapā, “pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, ir secināts, ka atkarības slimība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas palielina mirstības risku”. Internetatkarība mūsu valstī ir pieskaitīta jauno tehnoloģiju atkarībām. Kopumā tām pieder “problemātiska aizraušanās ar televīziju, videospēlēm, datoru, internetu, čatu, mobilo telefonu” un tamlīdzīgām nodarbēm.

Panikas celšana?

Patlaban vēl trūkst pētījumu, kas atbalstītu teoriju, ka pārlieka interneta lietošana veicina depresiju vai ko ļaunāku. Amerikas Bērnu ārstu akadēmija (ABAA) laida klajā pētījumu, kas apgalvo, ka pārlieka Facebook lietošana var novest pie depresijas, un ieteica pusaudžiem ierobežot laiku, kas tiek pavadīts šajā sociālajā tīklā. Taču Viskonsīnas universitātes pētnieki apgalvo, ka ABAA ir nepamatotas panikas cēlāji. Viņi pētījumā ar 190 universitātes studentiem neatrada nekādu sakarību starp feisbuku un depresiju, kur nu vēl apstiprinājumu apgalvojumam, ka sociālais tīkls to izraisa. Zinātnieki apgalvo: vecākiem nav pamata raizēm, ja vien viņu bērniem nemainās uzvedība un noskaņojums, skolā būtiski nemazinās sekmes un viņiem joprojām ir draugi. Tomēr saikne starp depresiju un pārlieku interneta lietošanu pastāv, un tā ir saistīta ar daudz bīstamākām problēmām: pašnāvnieciskumu, atkarību no dažādām vielām un agresivitāti. Bet šī saikne nekādā ziņā nenozīmē, ka interneta lietošana ir problēmu cēlonis. Internets un tā daudzie digitālie iemiesojumi drīzāk kļuvuši par patvēruma zonu depresīviem cilvēkiem, kas novērsušies no sabiedrības.

Internetatkarība ir lielisks veids, kā zāļu ražotājiem palielināt medikamentu noietu.
Internetatkarība ir lielisks veids, kā zāļu ražotājiem palielināt medikamentu noietu.

Slimību izdomāšana

Internetatkarība ir jaunākā diagnoze slimību sarakstā, ko zāļu ražotāji izmanto noieta palielināšanai. Šī stratēģija, saukta arī par medikalizāciju, bieži dzimst mārketinga departamentā un izmanto atklājumus, ka simtiem tūkstošu cilvēku nomoka kāda problēma. Tad vēl atrodas kāds draudzīgs profesors, kas ir gatavs parakstīties zem kāda pētījuma, kas apstiprina jaunatklāto slimību un rāda, ka ražotāja zāles ir izcils risinājums. Ir vairāki šādi piemēri. Zāļu lielražotājs Roche tika pieķerts, kad viņi centās radīt problēmu, nosaucot to par sociālo fobiju. Būt introvertam, kautrīgam vai vienkārši justies neveikli, kad jāiepazīstas ar jauniem cilvēkiem, nav nemaz tik reta parādība, bet retais spētu iedomāties, ka tās risināšanai nepieciešami medikamenti. Taču, kā ziņoja Roche, sociālā fobija ir īsta slimība, kas turklāt sasniegusi epidēmijas apmērus. No tās ciešot, piemēram, viens miljons austrāliešu. Risinājums nebija tālu jāmeklē – Roche jaunais medikaments Manerix. Tomēr, kad dažus austrāliešus no sasirgušā miljona bija nepieciešams piesaistīt zāļu klīniskajiem testiem, pētnieki nevarēja atrast nevienu, kas atzītu, ka viņam ir šāda problēma. Roche Australia direktors Freds Nadžarians situāciju vēlāk atklāti izskaidroja šādi: sociālo fobiju izdomāja Roche mārketinga nodaļa, kas cerēja apgūt jaunu tirgu. Bezbailīgais zāļu lielražotājs Pfizer arī ir nācis klajā ar savu sociālās fobijas versiju, nosaucot to par sociālā jutīguma problēmu. Uzņēmums nu bombardē ārstus ar reklāmām un mārketinga materiāliem, informējot, ka tūkstošiem pacientu cieš no šīs problēmas, un risinājums ir Pfizer jaunais antidepresants sertralīns.Savukārt GlaxoSmithKline (GSK) ir laidis klajā savu antidepresantu paroksetīnu, kas 1999. gadā ieguva apstiprinājumu nonākšanai tirgū, lai ārstētu sociālo jutīgumu. Iegūtās licences iedrošināts, GSK iztērēja 90 miljonus ASV dolāru reklāmām.

Teksts: žurnāls Ko ārsti tev nestāsta/Foto: Shutterstock