Latvija top skaistāka: iztīra upītes, atjauno putnu salas un palienes
Īstenojot nozīmīgu biotopu saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, noslēgušies vairāki projekti Ķemeros, Engurē un Jelgavas novadā.
Dabas aizsardzības pārvalde veikusi attīrīšanas darbus Vēršupītē un Vecslocenē, lai uzlabotu zivju migrācijas apstākļus, veicinātu to dabisko atražošanos, Ķemeru hidroloģisko režīmu. Upes tīrītas vairākās vietās Ķemeru Nacionālajā parkā starp Ķemeriem un Slokas ezeru un Ventspils šosejas tuvumā.
Aptuveni četru kilometru kopgarumā izvākti vairāk nekā 20 kubikmetri upēs sakritušas koksnes, 20 kubikmetri dubļu un dūņu sanesumu, nojaukti 12 bebru dambji, vēsta Dabas aizsardzības pārvalde. Darbi veikti par Zivju fonda piešķirtajiem līdzekļiem.
Novembrī noslēdzās arī trīs Vides aizsardzības fonda finansētie projekti. Ķemeru Nacionālajā parkā Talsu šosejas 14. kilometrā Gausajā jūdzē pretim autostāvlaukumam Aizrags Engures novada pašvaldība atjaunoja divas gājēju laipas. Tās savieno stāvlaukumu ar vienīgo Lapmežciema pagasta publisko peldvietu. Atjaunošanai izmantoti koksnes-polimēru kompozītmateriāli, kas ir daudz ilgmūžīgāki par parasto koksni.
Engures ezera dabas parka fonds organizējis ūdensputniem piemērota ligzdošanas biotopa atjaunošanu Lielrovas mākslīgo salu arhipelāgā. Astoņdesmito gadu sākumā izveidotais mākslīgo salu un kanālu komplekss kādreiz nodrošināja ligzdošanas un barošanās iespējas vairāk nekā 300 pāru dažādu sugu ūdensputnu.
Diemžēl lielākā daļa no 30 hektāru lielās arhipelāga teritorijas bija aizaugusi ar krūmiem un niedrēm un kļuvusi ūdensputniem nepiemērota. Tagad novākti koki un krūmi, iztīrīti starpsalu kanāli, nopļautas niedres gar saliņām.
Lielupes palienē Jelgavas novada Valgundes pagastā Ķemeru Nacionālā parka fonds atjaunojis dabiskās palienes. Pagājušā gadsimta vidū zāles pļaušanai izmantotās pļavas pēdējos gadu desmitos bija aizaugušas ar bieziem krūmājiem, niedrājiem un augstiem grīšļu ciņiem. Bez cilvēku rīcības zālāju pašatjaunošanās nebūtu iespējama.
Turpmāk zālāju atjaunošanos un nostabilizēšanos paredzēts nodrošināt ar taurgovju un Konik zirgu ganāmpulkiem, tuvākajos gados papildus arī pļaujot.
Rezultāti liecina, ka labvēlīgāku efektu dabas vērtību aizsardzībā var panākt, apvienojot valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju spēkus.
"Kas Jauns Avīze" / Foto: daba.gov.lv
