Dārgi uzcelt, lēti dzīvot. Dāvanā mātei - pasīvais nams
Arhitekta Ervīna Kraukļa projektētajai mājai dienvidu puses siena ir stiklota, tāpēc dienā vienmēr ir gaišs un labi var redzēt ainavu.
Viena Vide Visiem

Dārgi uzcelt, lēti dzīvot. Dāvanā mātei - pasīvais nams

Jauns.lv

Dundagas novadā iepretī pagriezienam uz Slīteres bāku jau ceturto ziemu aizvadīs pirmā pasīvā ēka Dundagas novadā – Vecmājas. Tā atzīta par 2013. gada energoefektīvāko vienģimenes dzīvojamo ēku Latvijā.

Kad to būvēja, izbrīnīti skatījāmies, kāpēc Kauliņi ceļ tik pamatīgu šķūni, jo no ceļa, garām braucot, varēja saskatīt vienkāršu, dēļiem apdarinātu fasādi un garu, šauru logu. Izrādās, dēli Kaspars un Kristaps uzbūvējuši savai mātei Irēnai Kauliņai ērtu, gaišu mājokli, turklāt visa māja pat bargākajā spelgonī ir silta, izkurinot klēpi malkas.

Dienā vienmēr gaišs

Irēna ir viesmīlīga un vienmēr laipni izrāda savu moderno un taupīgo māju cilvēkiem, kuri sapņo uzbūvēt mājokli, kas kalpotu ilgi un netērētu daudz resursu. Saimniece nebeidz slavēt modīgo mitekli, kaut toreiz, 2012. gada Ziemassvētkos, viņa pat lāgā negribēja atstāt ierasto veco māju, jo grūti bija iedomāties pensijas gados ko mainīt.

Kad 2011. gadā par jaunā nama arhitektu Irēnas dēli uzaicināja savu bērnības draugu Ervīnu Kraukli, par pasīvajām mājām bija zināms vēl mazāk nekā tagad. Tagad saimniece atzīst, ka arhitekts projektējis ideālo māju tieši viņai – dienvidu puses siena ir stiklota, tāpēc dienā vienmēr ir gaišs, labi var redzēt ainavu, stirnas, kas netālu pļavā plūc zāli, āpsi, kurš meklē velēnā sliekas. Saule arī ziemas dienā izgaismo māju.

Arhitekts Ervīns Krauklis: “Pašlaik top četras pasīvās mājas, projektēšanas stadijā ir vēl sešas.”
Arhitekts Ervīns Krauklis: “Pašlaik top četras pasīvās mājas, projektēšanas stadijā ir vēl sešas.”

Ar trīs kubiem malkas visai ziemai

Pirmā stāva grīdas klājums ir no pludinātā betona, kas uzkrāj vasaras saules siltumu un tad ziemā pamazām to atdod telpām. Grīdas šeit nekad nav aukstas, trīskāršā stikla pakešu logi nelaiž siltumu laukā, bet vasarā saimniece vienmēr tur vaļā durvis un tāpēc iztiek bez žalūzijām.

Apkuri nodrošina krāsns. Ventilācijas sistēma siltumu izplata pa visām telpām un pieelpoto gaisu izvada laukā cauri rekuperācijas sistēmai, kas ar silto telpu gaisu uzsilda āra gaisu. Neticami, bet ziemā pietiek ar trīs kubikmetriem malkas – tas izbrīna visus, jo kaimiņmāju iemītnieki nespēj pārlaist ziemu, ja nav izkurinājuši vismaz 10–12 kubikmetru.

Siltumu nodrošina šī krāsns, visai ziemai pietiek ar trīs kubikmetriem malkas.
Siltumu nodrošina šī krāsns, visai ziemai pietiek ar trīs kubikmetriem malkas.

Pirms pāris gadiem, kad Kurzemē bija ļoti barga ziema, Irēnai bija jāaizbrauc uz nedēļu. Kad atgriezās, nekurinātajā namā bija +17 grādi! Lieki piebilst, ka parastajās lauku mājās no rītiem šādā spelgonī priekšnamā spainī sasala ūdens. Turpretī šis nams diennaktī atdzisa par vienu grādu.

Vienmēr laba pašsajūta

Uz jumta divi saules kolektori nodrošina silto ūdeni. Kaut arī namā vienmēr darbojas dažādas elektroierīces, gan ventilācijas sistēma, gan ūdens sūknis, plīts, ledusskapis, televizors un citas, tēriņi par elektroenerģiju nepārsniedz 60 eiro mēnesī.

Irēna atzīst, ka lielākais ieguvums ir tas, ka viņa tagad vienmēr labi jūtas. Katru rītu piezvana dēls Kaspars, un Irēna viņam saka: “Viss kārtībā, dēliņ! Man ir silti un gaiši!” Pat tad, kad veselība vairs nav tik laba kā jaunībā, viņa var dzīvot novadā, kur dzimuši viņas senči, kur pati uzaugusi un atgriezusies pēc aiziešanas pensijā.

Pirmā stāva grīdas klājums ir no pludinātā betona, kas uzkrāj vasaras saules siltumu un ziemā to pamazām atdod telpām.
Pirmā stāva grīdas klājums ir no pludinātā betona, kas uzkrāj vasaras saules siltumu un ziemā to pamazām atdod telpām.

Vecā māja ziemā bija jākurina pāris reižu dienā, tur nebija ērtību, tik vien apziņa, ka dzīvo arhitektūras piemineklī. Pa nelielajiem logiem telpās ienāca pavisam maz gaismas, un, tumsā dzīvojot, kā zināms, uzmācas drūmas domas. Tagad nav ne daudz jākurina, ne dienas laikā jāieslēdz apgaismojums.

Dārgi uzcelt, lēti dzīvot

Arhitekts Ervīns Krauklis projektējis daudzus pasīvos namus. Viņš atzīst, ka interese par tiem ir gana liela, bet ne milzīga: “Pašlaik top četras pasīvās mājas, projektēšanas stadijā ir vēl sešas.” Kopumā Latvijā uzbūvēts ap 30 pasīvo namu, bet lielākā daļa ir publiskās ēkas, piemēram, Valdorfskolas sporta zāle Ādažos.

Saimniece Irēna Kauliņa ir viesmīlīga un vienmēr laipni izrāda savu moderno un taupīgo māju. Šoreiz namu apbrīno Reinis Grants no postfolkloras grupas Daba San.
Saimniece Irēna Kauliņa ir viesmīlīga un vienmēr laipni izrāda savu moderno un taupīgo māju. Šoreiz namu apbrīno Reinis Grants no postfolkloras grupas Daba San.

Ventilācijas sistēma izmaksā no 3000 eiro, krāsns – no 1500 eiro. Ap 130 kvadrātmetru plaša pasīvā māja izmaksā ap 150 000 eiro. Saliekamā – no 60 000 eiro plus pamati, neapkurināmās noliktavas, logi, tehnika.

Ja 116,5 kvadrātmetrus plašo Vecmāju namu 2012. gadā celtu kā parastu māju, tā izmaksātu ap 49 000 latu. Lai nams atbilstu pasīvās ēkas standartiem, papildus nācās iztērēt 13 500 latu jeb 27% vairāk. Var jau rēķināt, cik gados atmaksāsies ietaupītais par malku, taču mātes laimīgās vecumdienas nevar nekādā naudā pārrēķināt!

Pieci pasīvās ēkas pamatprincipi

Blīvas konstrukcijas.

Teicama siltumizolācija.

Konstrukcijas bez termiskajiem tiltiem (salaidumu vietas, kas var laist prom siltumu).

Trīskāršs stiklojums.

Ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu.

Anitra Tooma / "Kasjauns Avīze" / Foto: Anitra Tooma / Edijs Pālens/LETA

Tēmas