Mārīte nepatīkami pārsteigta: "Dzīvoklim radiatori atslēgti, bet par apkuri jāmaksā"

"Dzīvoklī katram radiatoram ir uzlikts siltuma skaitītājs, un tas rāda, ka patēriņš ir nulle. Dzīvokli apsildu ar ierīkoto krāsniņu – kamīnu. Tomēr katru mēnesi man nākas maksāt par siltuma zudumu 30% apmērā no kādreizējiem rēķiniem par siltumu, kad centrālapkure vēl bija pieslēgta. Pagājušajā mēnesī tie bija 7,45 eiro. Kāpēc?" viņa prasa

"Kopējais patēriņš mājā vienmēr ir lielāks nekā individuālo patēriņu summa. Tas saistīts gan ar mājas sistēmu nolietojumu, gan pašas ēkas siltuma noturību, gan citiem faktoriem, gan arī ar to, cik precīzi un laikus iedzīvotāji nodod savus patēriņa rādījumus," skaidro Ieva Puka, "Liepājas namu apsaimniekotāja" sabiedrisko attiecību speciāliste.

Kārtību, kāda ir līdzmaksājuma daļa par centralizētās apkures padevi (pat ja pakalpojums netiek izmantots), var noteikt katra konkrētā māja, pieņemot lēmumu, piemēram, ņemot vērā platību vai radiatoru skaitu, vai īpašumu skaitu.

Tas nozīmē, ka starpību starp kopējo mājas rēķinu un uzrādīto patēriņu īpašumos var dalīt pēc mājā iekšēji noteiktas metodikas. Zinu gadījumus, kad iedzīvotāji ir atteikušies no sildelementiem dzīvokļos un it kā no apkures vispār, bet vienalga maksā siltuma padeves līdzmaksājuma daļu, jo viņiem ir saistošs mājas lēmums.

No apsaimniekotāju viedokļa, tas ir pamatoti. Piemēram, mājas vidus dzīvokļi iegūst siltumu arī no kaimiņu dzīvokļiem, tāpat no siltuma stāvvadiem (piemēram, var tikt apsildīti arī nama gaiteņi vai koplietošanas telpas – red .).

Līdzmaksājums 30% apmērā (no iepriekšējiem rēķiniem, ja patēriņš ir nulle – red .) liecina, ka dzīvoklī uz sildelementiem ir uzstādītas mērierīces, bet sistēma palikusi vecā vai padomju laikos izbūvētā (vertikālā). Nedaudz citādi ir ar horizontālās padeves sistēmu, tā ir daudz precīzāka, un līdzmaksājums svārstās ap 7–11% no individuālā apkures rēķina.