Vasarā saražo, ziemā izmanto - madonietis Jānis Jirjens atklāj, kā viņam atmaksājas saules paneļi

Mājas saimnieks rāda invertoru, kas ir saules paneļu neatņemama sastāvdaļa. “Tas konvertē līdzstrāvas saražoto enerģiju atbilstoši Sadales tīkla prasībai maiņstrāvā. Te ir četri vadi, kas nāk no saules paneļiem uz invertoru un tālāk no tā aiziet uz maiņstrāvas tīklu. Sadales tīkla prasība – jābūt drošības automātam, ne lielākam par 16 ampēriem. Ja kaut kas sistēmā nobrūk un tā sāk dot vairāk elektrības, drošinātājs atslēgsies.”

Ar saražoto elektroenerģiju vispirms tiek nodrošināts viss elektrības patēriņš paša mājā, bet liekā elektrība tiek atdota Sadales tīklam. “Kā ūdens ar lielāku spēku piepilda tukšu trauku, tā līdzīgi notiek ar elektrības invertoru. Tas tīklā dod spēcīgāku jaudu nekā pats tīkls.”

Vasarā atdod, ziemā paņem atpakaļ

Jānis saules paneļus nolēmis uzlikt brīdī, kad radās labvēlīgi nosacījumi to uzstādīšanai un izmantošanai. “Bija valsts atbalsts – tā saucamā neto norēķinu sistēma. Apkures sezonā gandrīz 90 % mājas apkures nodrošinu no saules paneļu saražotās elektrības. Vasarā, kad spīd saule, elektrības patēriņš ir mazāks, bet paneļi ražo vairāk, līdz ar to vairāk arī nododam Sadales tīklam. Ziemā un rudenī, kad gaismas ir mazāk un līdz ar to arī elektrība tiek saražota mazāk, varu to paņemt atpakaļ.” Tad jāmaksā tikai par pārvadi.

Trīsfāžu pieslēguma sistēma

Jānis skaidro, ka var pieteikt dažādas elektroenerģijas jaudas – atkarībā no tā, vai mājsaimniecībā ir vienas fāzes, divu vai trīs fāžu pieslēguma sistēma. “Manā gadījumā ir trīsfāžu pieslēgums, un es drīkstu tīklā nodot līdz 11 kilovatiem. To regulē invertors – patlaban tas darbojas uz maksimumu. Sāku ar pusi – sešiem kilovatiem. Tad atvērās Eiropas līdzfinansējums, EKII atbalsta programma, kurā es naudas izteiksmē varēju saņemt atpakaļ daļu naudas par uzstādītajiem saules paneļiem.”

Šo izdevību Jānis nolēma izmantot, bet bija jāievēro dažādi nosacījumi. “Viens no tiem – pašam jāizmanto 85 % iegūtās enerģijas, kā arī pašam jāuztur un jāapkopj uzstādītais saules parks un jānodrošina tā tehniskā darbība visā atbalsta programmas garumā. Manā gadījumā pieci gadi, sākot no pagājušā gada rudens. Pēc tam saražoto elektrību varēšu izlietot vai neizlietot, uzturēt saules parku vai ne, varēšu to pat pārdot, ja vēlēšos.”

Uzkrājumu dzēšana un sistēmas maiņa

Jānis stāsta, ka gada griezumā uzkrājas aptuveni 6700 kilovatu, tādēļ viņš mājās uzstādījis papildu siltumsūkņus. “Ja neesi šajā programmā, tad ar saražoto enerģiju vari darīt, ko gribi. Bet jebkurā gadījumā nav izdevīgi to neizlietot, tāpēc ir vērts pāriet uz mājas apsildīšanu ar elektrību un benzīna vai dīzeļa auto nomainīt uz elektroauto.”

Uzkrāto elektrību var lietot līdz katra gada 1. martam, tad uzkrājums dzēšas. “Gribētos jau, lai šī sistēma mainās un par to cilvēkiem samaksā. Tagad sistēma mainās – nevarēs uzkrāt sadales tīklos, bet cilvēkiem samaksās pēc esošā tarifa, kāds tajā brīdī ir.”

Debespuses ir svarīgas

“Pagājušajā gadā pie saviem 18 paneļiem uzstādīju vēl tikpat.  Dienas vidū, kad spīd saule, varētu saražot vairāk elektrības, bet apjomu regulē un ierobežo invertors.”

saules paneļus Jānis uzstādīja uz savas mājas jumta, ievērojot debespuses. “Ir svarīgi, lai paneļi ir maksimāli orientēti uz dienvidiem, jo tad tie ražos labāk. Manas mājas fasāde ir orientēta uz dienvidaustrumiem. Rezultāts ir labs, jo jau kopš jūnija paneļi pilnā apjomā ražo jau no pulksten deviņiem rītā, maksimālo jaudu sasniedz dienas vidū, bet no trijiem dienā jauda sāk kristies.”

Paneļus vēlams notīrīt

“Ja paneļiem virsū ir pamatīga sniega kārta, ražošana nenotiek. Ja to notīra, tad pat ziemas mēnešos, kaut arī dienas ir īsākas un gaisa temperatūra zemāka, paneļi ražo, tiklīdz ir saulīte. Vismazāk elektrības saražo decembrī. Tad bija nepieciešams ņemt elektrību no Sadales tīkla atpakaļ.”

Jānis uzsver, ka vismaz reizi sezonā saules paneļi ir jānotīra. Viņš ievērojis, ka vasaras dienā viņa paneļi saražot 80–90 kilovatu, bet, kad tos notīrīta no ziedputekšņiem un putekļiem, pieaugums ir vidēji desmit procentu.

“Ja māju tuvumā ir grants ceļš, putekļu nosēdumi ir garantēti. Jā, paneļi ražo arī tad, ja tos nemazgās, bet mazāk. Vēl noteikti ir jāskatās, vai uz tiem nekrīt ēna.” Viņam ir divas paneļu grupas, un, ja kādā no tām pāris paneļu tiktu apēnot, ražošana samazinātos visā grupā. “Pazudīs ne tikai apēnoto paneļu, bet visas grupas jauda, jo grupas paneļi strādā kā viens elements.”

Lai saules paneļi vispār ražotu enerģiju un no tiem būtu kāda jēga, nepieciešami vismaz 4–5 paneļi. Ja jauda būs pārāk maza, ražošana nemaz nesāksies, jo ir nepieciešams noteikts minimums saules enerģijas. Jānis norāda, ka uz jumta uzlicis tik daudz paneļu, lai sākotnēji nepārmaksātu par to uzstādīšanu un lai tie jau ar savu pirmo darbības dienu sāktu ražot elektrību nepieciešamajā apjomā.

Lielākais ieguvums – izmaksu samazināšana

Lielākais ieguvums ir zemā maksa par siltuma enerģiju un elektrību ikdienas patēriņam. “Mūsu gadījumā ar visām mūsu mājas elektroierīcēm vasaras mēnešos nespējam notērēt desmit kilovatus. Ziemā gan viss saražotais aiziet siltuma nodrošināšanai,” stāsta Jānis. Viņš rāda blakus telpā ielikto siltumsūkni, kas strādā ar elektrību, bet piebilst, ka joprojām ir iespēja kurināt ar malku, izmantojot apkures katlu. “Šajā atbalsta programmā ir nosacījums, ka tev jābūt iekšējai centralizētajai apkures sistēmai – radiatoriem vai siltajām grīdām. Tad kurināmā avotu vari izvēlēties pats. Māja ir celta 2009. gadā, nav ļoti nosiltināta, līdz ar to arī siltuma patēriņš ir nedaudz lielāks. Toreiz par saules baterijām un siltumsūkņiem nedomāju, tāpēc apkures sistēma īsti nav piemērota ļoti aukstiem ziemas mēnešiem. Aizvadītajā janvārī kurināt ar siltumsūkni nebija izdevīgi, tāpēc labi, ka ir arī apkures katls un Madonas pilsētas siltuma pieslēgums.”

Var uzstādīt pašu spēkiem

Madonietis savam namam saules paneļus uzstādīja pats.  “Pēc tam aicināju speciālistu uz nodošanu. Viņš apliecināja, ka sistēma ir droša un atbilst prasībām. Pats process nav sarežģīts – kad pērc invertoru un paneļus, visa informācija ir pieejama aprakstos. Parasti tie, kas tirgo, ir pietiekami kompetenti, lai palīdzētu izvēlēties gan stiprinājumus, gan profilus paneļiem, gan visu pārējo atbilstoši jumta prasībām un konstrukcijai. Tad seko elektrības daļas sakārtošana. Ja nav priekšzināšanu, tad gan labāk pieaicināt palīgā speciālistu.”

Nākotnē Jānis plāno sistēmas maiņu un bateriju uzstādīšanu. Tad saražoto elektrības pārpalikumu varētu noglabāt akumulatoros un atdot Sadales tīklam tajā brīdī, kad tas būtu visizdevīgāk.

Projektu "Klimata kurss – SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments.