Maz darba, daudz ziedu: kā izaudzēt krāšņās ehinācijas savā dārzā

Ehinācijas pie mums atceļojušas no Vidusamerikas un Ziemeļamerikas, kur tās savvaļā aug akmeņainās un sausās nokalnēs, līdzenumos un skrajos mežos, tātad visai paskarbā vidē, tādēļ prasību ziņā tās ir pieticīgas. Uz Eiropu ehinācijas atvestas 17. gadsimtā, bet, par spīti atturīgi elegantajam izskatam, ilgu laiku atstātas novārtā. Puķkopji pārsvarā audzējuši ehinācijas ar purpurkrāsas un baltiem ziediem. Pirms gadiem divdesmit attieksme pēkšņi mainījās, ehinācijas strauji nāca modē, un selekcionāri sāka sacensties, kurš radīs interesantākas krāsas un formas.

Interesanti

Ehināciju dēvē arī par ežgalvām, jo zieda vidiņš atgādina ezi.

Ehināciju audzēšanas minimums

Vislabāk ehinācijas jūtas saulainā vietā, bet tās aug arī vieglā pusēnā, taču tur zied daudz pieticīgāk. Piemērota irdena, ne pārāk smaga, ar barības vielām bagātīga augsne ar labu ūdens caurlaidību. Pēc iestādīšanas ehinācijas ieteicams regulāri laistīt, lai labi iesakņojas, taču vēlāk, kad stādi ieaugušies, tās labi pacieš sausumu. Ja to audzēšanas vietā rudenī un ziemā mēdz krāties slapjums, jāparūpējas par augsnes drenēšanu. Ja tas nav iespējams, ieteicams ehinācijas pārstādīt piemērotākā vietā, jo pretējā gadījumā tās var nepārziemot.

Ziedus labāk atstāt neapgrieztus

Ja pavasarī augsnē ir iestrādāts labs komposts, var iztikt bez papildu mēslojuma vasarā un rudenī. Ziedēšanas kulminācijas laikā noziedējušos ziedus var nogriezt, tad augam būs vairāk spēka izplaucēt jaunus, taču vasaras nogalē un rudens sākumā noziedējušos labāk atstāt neapgrieztus, jo tie patīk derīgiem kukainīšiem un dekoratīvi izskatās.