VIDEO: "Tas tiešām ir blakus Rīgai?!" Vēsturnieks ieved aktieri Rihardu Leperu neticami skaistā mežā galvaspilsētas pievārtē

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku vēlas doties pie dabas, taču liela nozīme ir tam, kā mēs to darām. Zaļais tūrisms nav tikai pastaiga mežā – tā ir apzināta un videi draudzīga rīcība, kas palīdz iepazīt un saglabāt dabas daudzveidību. 

Vēsturnieks un ekotūrisma projekta “Zaļie pārgājieni” izveidotājs Aivars Jakovičs atklāj, ka pat pavisam netālu no galvaspilsētas burzmas slēpjas neskarta un brīnumaina pasaule. Aivara saikne ar dabu nav nejauša, tā veidojusies jau agrā bērnībā. Interese par mežu un norisēm tajā bijusi tik spēcīga, ka reizēm pat mācības palikušas otrajā plānā. Vēsturnieks atceras: “Jau no mazotnes dzīvoju zaļi, vēl skolā negāju, kad jau muku uz mežu.”

Rīgas pievārtes apslēptie dārgumi

Dodoties pārgājienā mežā starp Jaunciemu un Ādažiem, paveras pavisam cita pasaule. Šī vieta atrodas tikai desmit kilometru attālumā no 1. maršruta tramvaja galapunkta, taču sajūta ir, it kā tu atrastos dziļā, neskartā taigā. Pārgājiena laikā var iepazīt daudzveidīgu biotopu, kurā ir gan mellenes, gan Latvijas vienīgā savvaļas rododendru suga – purva vaivariņi, kurus pirms kaujas esot lietojuši vikingi, lai būtu drosmīgāki.

Īpaša vieta šajā maršrutā ir meža ezeriem, un katram ir savs stāsts. Viens no tiem ir Piekūnītis, kura nosaukums sākotnēji nebija atrodams senās kartēs, bet gan radies, pateicoties Aivara un viņa draugu bērnības aizrautībai ar ornitoloģiju. Vērojot dabu, 5. klases skolēni pamanīja purva piekūnu ģimeni, un tā kļuva par iedvesmu ezera vārdam. Aivars dalās atmiņās: “Mums radās ideja, ka šeit, tuvu Rīgai, varētu veidot dabas rezervātu. Te ir putni, te ir dabas daudzveidība – tāda vesela pasaule. Tad mēs zīmējām kartes, salikām nosaukumus un šim iedevām vārdu Piekūnītis.”

Netālu atrodas arī Jūgezers, kas pārsteidz ar savu neparasto apaļo formu un lielo dziļumu. Šī ezera izcelsme joprojām ir mīkla, taču pastāv intriģējoša versija par meteorīta triecienu pirms aptuveni divsimt gadiem. Šo teoriju pastiprina arī metāla detektoru entuziastu atradumi ezera apkārtnē, kur uzieti volframa sakausējuma fragmenti, kas tādā veidā dabā nav sastopami.

Atbildība par dabu

Lai šādas skaistas vietas saglabātos arī nākamajām paaudzēm, ir būtiski ievērot zaļā tūrisma pamatprincipus. Tas nenozīmē tikai neatstāt mežā atkritumus, bet arī pārdomātu maršrutu plānošanu. Ja pa vienu un to pašu taku regulāri dosies lielas cilvēku grupas, dabai tiks nodarīts kaitējums un izveidosies, neizdzēšamas pēdas. 

Tāpēc ir svarīgi maršrutus regulāri mainīt, ļaujot zemsedzei atjaunoties un izvairoties no pārāk lielas antropogēnās slodzes vienuviet. Pats galvenais zaļā pārgājiena noteikums ir pavisam vienkāršs, taču ārkārtīgi būtisks. Aivars uzsver mūsu katra atbildību: “Atceramies – ko atnesām, to aiznesam, un varbūt var vēl kaut ko aiznest. Šī pieeja nodrošina, ka mūsu klātbūtne dabā ir harmoniska un cieņpilna.”

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.