Mežs un tā stāsti - kur doties atpūsties pie dabas
Kaut gan akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) vairāk asociējas ar mežu apsaimniekošanu, tai ir vēl viens darbības virziens, ar kuru saskāries teju vai katrs no mums. LVM gādā par vairāk nekā 300 bezmaksas atpūtas vietu, un šo rekreācijas saimniecību vada Ieva Sīpola. Kā zinātāja viņa jauns.lv lasītājiem iesaka piecus ar mežiem saistītus piedzīvojumus, ko var paspēt izbaudīt vēl šovasar.
Pirms nonākšanas LVM rekreācijas un vides direktores amatā Ieva Sīpola strādāja krietni greznākā vidē, kam ar koka soliņiem un grila purva takām maz sakara, – darbojās vairākos kultūrvēstures objektos pilsētā. Tomēr viņas nonākšana LVM ir diezgan likumsakarīga, jo šī uzņēmuma saimniecībā ir arī Jaunmoku pils. Ieva kādu laiku bija tās vadītāja, līdz nolēma uzņemties rūpes par ievērojami plašāku saimniecību – visiem LVM atpūtas objektiem.
“Es neesmu no tiem LVM darbiniekiem, kuriem kāds no vecākiem bijis mežinieks, un tādēļ arī viņš izvēlējās ar mežu saistītu darbu. Manā gadījumā tā bija apstākļu sakritība. Apmēram 15 gadu darbojos kultūras un kultūrmantojuma jomā – ar vēsturiskajām ēkām. LVM ienācu caur Jaunmoku pili, kas arī ir kultūrvēsturiskais objekts, un es biju tā vadītāja. Bet pirms tam darbojos Rīgā tādās ēkās kā Kongresu nams un “Splendid Palace”, arī Spilves lidostas ēkā. Mans uzdevums bija domāt, kas šajās ēkās notiks un kādus pasākumus rīkot, lai cilvēki uz tiem nāktu. Vienlaikus bija jābūt rūpīgam saimniekam, jo tavā pārziņā taču ir vēsturiska vērtība, ko nepieciešams saglabāt. Strādājot dažādās kultūras institūcijās, sapratu, cik svarīgi ir ne tikai radīt saturu, bet arī veidot vietas, kur cilvēki vēlas atgriezties.
Darbs LVM man deva iespēju šo pieredzi izmantot citā vidē – mežā. Es vēlos, lai cilvēkiem LVM asociētos ne tikai ar mežsaimniecību, bet arī ar kvalitatīvu atpūtu, izziņu un vietām, kur pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Pati tagad uz mežu skatos citām acīm. Visvairāk mani pārsteidza tas, cik daudzveidīgs ir Latvijas mežs. Mēs bieži domājam tikai par kokiem, bet patiesībā mežā ir ļoti daudz stāstu – par dabu, vēsturi, cilvēkiem un ilgtspējīgu saimniekošanu.” Tā Ieva pati apraksta savu ceļu līdz LVM.
Atgriešanās bērnībā
LVM Ieva nostrādājusi jau trīs gadus, un pēdējo gadu – savā pašreizējā rekreācijas un vides direktores amatā. “It kā jau sanāk diezgan daudz, taču joprojām jūtos kā jauniņā, kurai vēl daudz jāapgūst. Patīk tas, ka šajā darbā nav rutīnas. Darbs ir ļoti radošs, tu strādā augstāku mērķu labā, taču katrs komandas dalībnieks var atrast sev tuvāko. Piemēram, viens ar aizrautību strādā pie purva laipu veidošanas, bet cita kolēģe ar lielāko prieku strādā kā vides influencere, fotografējot un aprakstot jaunākos objektus. Par LVM man jau no pirmā brīža radās ļoti labs priekšstats – mums ir ļoti inteliģenti un profesionāli kolēģi. Droši vien, ilgāk strādājot, cilvēki tādām lietām vairs nepievērš izmanību, taču uz mani kā jauniņo tas atstāja lielu iespaidu.”
Tomēr nav arī tā, ka Ieva pirms tam mežā kāju nebūtu spērusi. Patiesībā saikne ar mežu viņai ir diezgan sena. “Tagad, strādājot LVM, savā ziņā jūtos kā atgriezusies bērnībā, jo līdz 16 gadiem darbojos gaidu un skautu organizācijā. Bet ko vasarā dara gaidas un skauti? Pareizi – dzīvo nometnē mežā! Savukārt ziemā mācās apieties ar kompasu un orientēties mežā. Dabā iešanu un izdzīvošanu esmu izbaudījusi uz savas ādas gan karstumā, gan nedēļu ilgās lietavās. Nāku no Skrīveru puses, mums bija aktīvs skolotājs, kurš izveidoja biedrību “Zaļais termoss”, un mēs darbojāmies dabas taku iekārtošanā. Tas nekur nav pazudis, tagad atkal varu darīt to pašu.”
Piedomāt pie garīgās un fiziskās veselības
Saimniecība Ievas vadītajā struktūrā ir liela, jo tajā ietilpst vairāk nekā 300 bezmaksas atpūtas vietu – sākot ar labiekārtotām piknika vietām, beidzot ar dabas takām, kuru skaits sasniedz 45, plus vēl virkne apskates objektu: kara laika bunkuri, dižkoki, piemiņas vietas un citi. Visas šīs vietas ikviens interesents var viegli atrast gan LVM mājaslapā, gan lietotnē LVM GEO. Kopumā šo vietu uzturēšanā ir iesaistīti apmēram 100 darbinieki.
Kam gan tas viss vajadzīgs, ja zinām, ka šādu objektu uzturēšana prasa lielus līdzekļus? “Pirmkārt, viens no mūsu uzņēmuma uzdevumiem ir nodrošināt sabiedrībai brīvu pieeju mežam. Otrkārt, sabiedrība arvien vairāk domā par veselīgu dzīvesveidu, kura sastāvdaļa ir arī iešana dabā. Rekreācija jau būtībā nozīmē došanos pie dabas, lai atjaunotos fiziski un garīgi. Ja agrāk dabā lielākoties gāja mednieki, makšķernieki, sēņotāji un ogotāji, tad tagad arvien vairāk cilvēku iet vienkārši tādēļ, lai izkustētos. Ne jau velti Japānā ārsti pasākuši dažām slimībām izrakstīt nevis zāles, bet gan stundu ilgu pastaigu dabā, kas nāk par labu mentālajai veselībai,” skaidro Ieva Sīpola.
LVM atpūtas vietu saimniecība nav kaut kāds nemainīgs lielums, jo visu laiku notiek attīstība, uzlabošana un pārmaiņas. Piemēram, arvien vairāk tiek domāts par to, lai vismaz daļu atpūtas vietu, piemēram, takas, padarītu pieejamas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Protams, nepieciešams ik pa laikam atjaunot tos objektus, kuru infrastruktūra, kas lielākoties veidota no koka, ir nolietojusies. Sākts arī apmeklētāju uzskaites projekts, lai noskaidrotu, cik cilvēku apmeklē to vai citu objektu, jo varbūt nav vērts uzturēt soliņus kādā vietā, kur uz tiem piesēž pāris cilvēku gadā, kamēr citur tie būtu vairāk nepieciešami.
Vai mēs novērtējam un protam šajās atpūtas vietās uzvesties; var neatrodas pa kādam neapzinīgam cilvēkam, kas visu posta un piemēslo? Izrādās, šajā ziņā viss iet uz labo pusi un atkritumu aiz cilvēkiem mežā paliek arvien mazāk. Būtisku lomu nospēlējusi gan depozīta sistēma, jo tagad tukšas pudeles mežos vairs nemētājas, gan arī gadiem ilgā sabiedrības izglītošanas kampaņa “Nemēslo mežā!” ar Cūkmenu galvenajā lomā.
“Cūkmens sabiedrību izglīto jau kopš 2005. gada, un kādam varētu šķist, ka gan tēls, gan kampaņa laika gaitā sevi ir izsmēlusi. Taču kopumā šis projekts ir nostrādājis, jo cilvēki mežā tiešām atstāj mazāk atkritumu. Atsevišķs stāsts, protams, ir ļaudis, kuri speciāli ar piekabēm ved uz mežu kaut kādus rūpnieciskos atkritumus, taču tagad cilvēki vairs nemet pa automašīnas logu ārā papīrus vai ko tamlīdzīgu. Bērni zina, ka tā darīt nedrīkst, un pat aizrāda vecākiem, ja viņi kaut ko tādu atļaujas darīt. Salīdzinot ar dienvidu valstīm, kur bieži vien ceļmalas ir piedrazotas, Latvija ir tīra valsts."
Mežs un tā stāsti – kur doties atpūsties pie dabas
Pieci aizejošās vasaras piedzīvojumi
Kādus savas plašās saimniecības objektus vēl šovasar iesaka apmeklēt LVM rekreācijas un vides direktore?
Ūdru kalna skatu tornis. Labā laikā no tā var saskatīt ne tikai mežus, Usmas ezeru un tā salas, bet arī Stendi, Mundigciemu un pat Talsus un Ventspili.
Baldones apkaimes meži. Baldones apkaimē ir izveidotas vairākas dažāda garuma dabas takas, tajās iekļauti gan daudzi kultūrvēsturiskie objekti, gan militārā mantojuma vietas, gan Baldones muzejs un sena darvas tecinātava, gan arī dabas bagātības.
Kāda no purva pastaigu takām, piemēram, Vasenieku vai Niedrāju-Pilkas purva takas. Vislabāk pastaigā doties rītausmā, kad daba mostas, un nav pat svarīgi, diena ir saulaina vai apmākusies.
Vijciema čiekurkalte. Viens no unikālākajiem LVM pārziņā esošajiem industriālā mantojuma objektiem, kur vēl joprojām darbojas senā čiekuru kalte. Ekskursiju tajā var apvienot ar braucienu uz Valku un Igaunijas pierobežu.
Skrīveru dendroloģiskais parks. Atrodas Daugavpils šosejas malā, tātad ērta piebraukšana. Senākais dendroloģiskais parks, ko 1891. gadā sāka veidot Maksimilians Siverss.
Izvēloties kādu no pastaigu vietām, var lieti noderēt LVM un ViVi sadarbības projekts – īpaši izstrādāti maršruti, kuros iekļautas atpūtas vietas, ko var sasniegt ar vilcienu. Piemēram, braucot no Rīgas uz Liepāju, kartē ir norādīti punkti, ko no tuvākās stacijas iespējams sasniegt ar kājām vai velosipēdu. Maršrutu garums ir no kādiem pieciem līdz pat piecdesmit kilometriem. Interesanta detaļa – šīs sadarbības ietvaros visiem 32 ViVi elektrovilcieniem piešķirti ar dabu saistīti nosaukumi.
