Ko darīt, ja sunim sāp ķepas?

Tikai retos gadījumos tās patiešām ir cistas, bet, lai par to pārliecinātos, kā arī noskaidrotu, vai nav onkoloģiska slimība, vispirms vajadzētu konsultēties ar veterinārārstu. Ja audzēja nav, ir vairāki varianti, kā rīkoties.

Starppirkstu cistas parasti izveidojas uz ādas, kas atrodas starp suņa pirkstiem, un dažkārt tās ārstēt ir visai sarežģīti, jo parasti tā ir nevis primāra, bet sekundāra alerģijas izpausme. Ar šo kaiti var saslimt jebkurš suns, bet biežāk tie ir labradori, buldogi, vācu aitu suņi un skotu terjeri. Lielāka nosliece ir arī suņiem ar lieko svaru un alerģiju.

Starppirkstu cistas var izraisīt sāpes un izteiktu klibošanu. Ja tās netiek ārstētas, var izveidoties viens vai vairāki cieti mezgli. Parasti tie ir 1–2 cm diametrā lieli, sārti vai tumši sarkani un spīdīgi.

Furunkulu veidošanos var izraisīt arī citi faktori, ne tikai alerģija vai liekais svars, Demodex ērces, bakteriālās infekcijas un ieauguši mati. Visizplatītākais cēlonis ir dziļa bakteriāla infekcija vai alerģiska reakcija.

Labradoriem ir lielāka nosliece uz bakteriālo starppirkstu furunkulozi, jo uz ādas starp pirkstiem tiem ir īsi un asi matiņi. Šādi matiņi, it īpaši suņiem ar lieko svaru, kustību laikā tiek spiesti atpakaļ folikulā.

Ātri šo problēmu var risināt (bet tas ne vienmēr ir ieteicams), veicot ķirurģisku operāciju, kurā var noskaidrot infekcijas rašanās iemeslu. Taču tad var nākties izņemt visu ādu, kas atrodas starp suņa ķepu pirkstiem.

Lai gan šādi iespējams ātri panākt, ka čūlas tiek sadziedētas, tas neatrisina pamatproblēmu un var izraisīt arī nepatīkamas sekas, ieskaitot ortopēdiskas problēmas un izaugumus uz ķepas spilventiņa.

Vēl viena ērta metode varētu būt antibiotiku kurss, bet medikamenti nespēj pilnībā iekļūt cistās. Var arī mērcēt ķepas siltā ūdenī ar antibiotikām, lietot kompreses vai pārsējus ar antibiotikām un papildus veikt antihistamīnu terapiju. Tomēr jāpatur prātā, ka atkārtotu starppirkstu furunkulozi visbiežāk izraisa nepareiza antibiotiku terapija (kurss ir par īsu vai lietots nepareizs medikaments).

Dabiskas ārstēšanas metodes

Par laimi, papildus ķirurģiskām un medikamentozām ārstēšanas metodēm ir vairākas iespējas, kā palīdzēt sunim. Ja suns laiza sāpošo ķepu, tas būtu pirmais, kas jānovērš, tāpēc ieteicams iegādāties suņu pēcoperācijas apkakli. Palīdzēs arī šādi pasākumi.

Tas ir ļoti būtiski, ja sunim ir starppirkstu cistas, kā arī lai izvairītos no citām veselības problēmām. Suņa svars jākontrolē tādēļ, ka tauku šūnas izdala citokīnus, kas veicina iekaisumus un var ierosināt alerģiju un citas ādas slimības.

To, vai sunim ir liekais svars, var pavisam vienkārši noteikt. Katrā veterinārā klīnikā ir svari, bet arī mājās var pievērst uzmanību vairākām pazīmēm. Aplūkojiet sunim šādas ķermeņa daļas.

Uz ribām nebūtu jābūt tauku slānim. Nedaudz uzspiežot, tām būtu jābūt sataustāmām.

Gūžas kauli un plecu lāpstiņas. Nedaudz uzspiežot tiem jābūt sataustāmiem.

Starp krūškurvi un vēderu ir jābūt izliekumam un iekšu.

Zods. Suņiem ar lieko svaru var būt izteiktāka pakakle.

Izvairīties no svara pieauguma ar mazkaloriju diētu nemaz nav tik vienkārši, jo ir būtiski nodrošināt sunim nepieciešamās uzturvielas. Taču, tad, ja ievēro pāris vienkāršu padomu, jums izdosies sasniegt šo mērķi.

•    Katru dienu pirms maltītes nomēriet pārtikas daudzumu mērkrūzē.

•    Izvairieties no uzkodām starp maltītēm.

•    Ja gribat atalgot vai palutināt suni, pacienājiet to ar iepriekš atliktu nelielu daudzumu ikdienas ēdiena.

•    Pārliecinieties, ka suns pietiekami daudz kustas.

•    Regulāri sveriet suni.

Īpaši nav ieteicams sunim dot atliekas no saimnieku pusdienu galda, ja nu tikai retu reizi. Tāpat kā cilvēkiem, ar suņa uzturam jāsatur piemērots uzturvielu daudzums, ogļhidrāti un proteīni, lai dzīvnieks saņemtu nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus. Lai gan proporcijas var būt mainīgas, suņa pārtikai, ko iegādājaties, jāsatur puse gaļas un puse dārzeņu. Ja ir nepieciešama pārtika, kas satur graudus, izvēlieties tādu, kurā ir pilngraudu auzu pārslas, mieži un brūnie rīsi.

Cilvēka uzturs nav piemērots sunim, tādēļ cilvēkiem domātie produkti tam jādod nelielā daudzumā, un vislabāk tos nedot nemaz. Turklāt ēdiena atliekas bieži satur vairāk tauku nekā gaļas proteīnu. Cilvēki nereti pārbaro suņus, cienājot tos ar saviem kārumiem, piemēram, cepumiem un saldējumu.

Noskaidrojiet, vai tā nav alerģija

Ja cilvēkam ir alerģija, tas uzreiz ir redzams – ir alerģiskas iesnas un niezošas acis. Savukārt suņiem alerģija izpaužas uz ādas.

Ļoti svarīgi ir noskaidrot ādas alerģijas cēloni, un sākt vajadzētu ar pārtiku. Ja aizdomas par pārtikas alerģiju apstiprinās, suņa ēdienkartē jāievieš izmaiņas. Izslēdziet visus iespējamos alergēnus un tad sāciet tos pakāpeniski dot, kā norādīts ieteikumos par jaunu produktu iekļaušanu suņa uzturā (sk. izcēlumu).

Parūpējieties par uztura bagātinātājiem

Veselai ādai, imunitātei un organisma spējai cīnīties ar iekaisumu ir nepieciešama dokozoheksaēnskābe (DHA) un eikozopentaēnskābe (EPA). Šīs skābes kavē iekaisumu izraisošo eikozonoīdu un leikotriēnu izstrādi organismā.

Ieteicamā dienas deva: vidēja izmēra labradoram nepieciešams zivju eļļas preparāts, kas satur vismaz 500 mg EPA un 360 mg DHA.

Ļoti labu efektu, ārstējot cistas, nodrošina propolisa preparāti. Bites ievāc propolisu bišu ligzdas būvēšanai, un tas pasargā no vīrusiem, baktērijām un sēnītēm. Tas satur arī daudz flavonoīdu, kam piemīt pretmikrobu iedarbība. Lieciet propolisa balzamu tieši uz cistām, lai paātrinātu to dzīšanu. Pēcoperācijas apkakle neļaus sunim nolaizīt balzamu no ķepām.

Šie abi augi darbojas kopā un ir līdzeklis pret plaša spektra problēmām, ieskaitot ādas problēmas un nelielas infekcijas. Ja tos lieto regulāri, šie augi var stimulēt arī imūnsistēmu. Īpaši ķiploks ir slavens ar savu antibiotisko, antiseptisko un pretvīrusu iedarbību.

Ieteicamā dienas deva: 60–70 mg sierāboliņa, 1 mg ķiploku eļļas.

Varat pamēģināt četras reizes dienā 10 minūtes pamērcēt suņa ķepas Epsomas sāls peldē un pavērot, vai tas palīdz samazināt čūlas.

Cik daudz ēdiena jādod?

Tas atkarīgs no tā, kāds suns jums ir. Izpētiet informāciju uz barības iepakojuma, ar ko ēdināt suni, un turpmāk regulāri sveriet un pārbaudiet, vai tam nav liekā svara. Ja suns pieņemas svarā vai tas strauji krītas, ēdiena daudzums attiecīgi jāpielāgo un jāturpina suni novērot.

Pieaugušus suņus var barot vienu vai divas reizes dienā – suns pats jums liks saprast, cik biežas maltītes tas vēlas. Neatkarīgi no ēdienreižu daudzuma kopējam dienā patērētās barības daudzumam jābūt nemainīgam.

Kā suns jābaro?

Jauni produkti suņa ēdienkartē jāievieš pakāpeniski, lai dzīvnieka gremošanas trakts pie tā pierastu, izstrādātu vajadzīgo enzīmus un nerastos gremošanas traucējumi. Pirmajā dienā pievienojiet 9/10 ierastās pārtikas pievienojiet 1/10 daļu jaunā produkta un desmit dienu laikā pilnībā pārejiet uz jauno produktu. Lai gan nevar nosodīt vēlmi izpatikt savam mīlulim, piedāvājot pārtiku, kas tam garšo, nevajadzētu tam nodrošināt alternatīvu, ja suns atsakās ēst pusdienas. Drīz tas sapratīs, ka, neēdot pusdienas, tas var iegūt no papildu uzmanību un dažādus kārumus. Tas ir normāli, ka daži suņi reizēm atsakās no ēdiena – to organisms vienkārši saka, ka tobrīd pārtika nav nepieciešama. Ja nomāksiet šo dabisko sajūtu, drīz suns var sākt aptaukoties.

Ja suns nav apēdis pusdienas, bet citādi izskatās vesels, pēc pusstundas paņemiet barības trauciņu projām un pēc dažām stundām piedāvājiet svaigu maltīti. Nesatraucieties un nepievērsiet tam daudz uzmanības. Tomēr, ja suns atsakās vairāk nekā no vienas maltītes, pēkšņi pilnībā nevēlas barību, zaudē svaru vai tam parādās kādi citi simptomi, nekavējoties sazinieties ar veterinārārstu.

Žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Vida Press