Sargiet savu maciņu! Kā mārketologi izmanto ļaužu tieksmi pirkt nevajadzīgas lietas
Tērēt naudu niekiem liek domāšanas ieradumi, ko izmanto mārketologi. Eksperti sniedz padomus, kā izpaužas izplatītie mārketologu triki, lai varētu izmukt no viltīgi izliktajiem slazdiem.
Grūtības pareizi rīkoties ar naudu rodas no domāšanas ieradumiem, jo cilvēka prāts dod priekšroku problēmu risināšanas visvienkāršākajiem veidiem. Viens no šādiem traucējošiem ieradumiem — nākotnes izdevīguma vērtības krišanās.
“Cilvēki vēlas izdevīgumu un baudu gūt nekavējoties. Tas ir labāk, nekā sagaidīt lielo peļņu, taču kaut kad vēlāk. Lai sevi kontrolētu, ir jāpiepūlas, bet saņemt tūlītēju izdevīgumu ir vienkāršāk un patīkamāk,” uzskata uzskata Krievijas Finanšu ministrijas Zinātniskā pētniecības finanšu institūta Finanšu prasmju centra eksperte Marija Solovičenko.
Šo vēlēšanos gūt baudu tagad un tūlīt prasmīgi izmanto mārketologi. Lai pamudinātu pirkumam un iemidzinātu disciplīnu, tirdzniecības zālēs ieslēdz mūziku, izsniedz smaržu bezmaksas paraugus, atlaižu kuponus.
Otrs ieradums, kas kaitē racionāliem mērķiem — vēlēšanās rīkoties tāpat, kā citi. Šajā gadījumā pirkumu veic, paklausot blogeru padomiem, paziņu ieteikumiem, lai “nebūtu sliktāki par citiem”. Tomēr ir jāiemācas atšķirt savas patiesās vēlēšanās un vajadzības no situācijas un paziņu spiediena.
Trešais ieradums: pastāvīga atjaunināšana, kas liek lieki tērēt. Piemēram, daudzi nopērk jaunu telefona modeli, kaut gan iepriekšējais vēl strādā pavisam labi. “Ja tikai ar dārgiem jaunumiem jūtaties svarīgi un nozīmīgi, padomājiet, varbūt jums nepietiek iekšējas pārliecības par sevi, kuru cenšaties sagrābstīt ar materiālām vērtībām.”
Viņa norāda, ka visbiežāk cilvēki ir tendēti pirkt kaut ko nevajadzīgu, kad ir satraukti.
Savukārt Starptautiskās patērētāju biedrību konfederācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Jaņins norāda, ka viens no visvairāk izplatītajiem mārketologu trikiem ir akciju piedāvājumu, kuru ar katru mēnesi kļūst aizvien vairāk, kaut gan ne visas akcijas ir godīgas. Piemēram, interneta izpārdošanās patērētāji bieži pamana, ka it kā ar atlaidi pārdotajai precei cena pirms tam bija paaugstināta.
Cits iecienīts triks — preču rotācija veikalā. Pārdevējam un ražotājam vēlamākās preces novieto plauktā acu līmenī, bet sīkās dārgās preces pie kases, lai cilvēku pamudinātu impulsīvam, nepārdomātam pirkumam.
Elektronikas preču pircējiem ir sagatavoti maksas garantijas un apdrošināšanas priekšlikumi, taču Jaņins uzskata, ka tiem nav ekonomiskas jēgas.
Mārketologu arsenālā ir arī noteikti vārdi, kuriem vajag aktivēt cilvēka vēlēšanos pirkt, piemēram, skaisti cenrāži ar uzrakstu “Tikai 99 eiro”. Šāda verbāla iespaidošana ir pamanāma arī tirdzniecības punkta nosaukumā, piemēram, “Zemas cenas”, “Taisnīgas cenas”.
Pēdējā laikā bieži trāpās tāds triks, kā preču daudzuma samazināšana iepakojumā. Jaņins uzskata, ka ar to var cīnīties tā, kā to dara Eiropas valstīs: cenrādī vienmēr norāda divas cenas — par preces vienību un pārrēķinā par produkta kilogramu vai litru. Tas palīdz izvēlēties lētāku produktu.
