Vai drīkst žāvēt veļu ārā, ja temperatūra ir zem nulles
Laukā žāvēta veļa smaržo pēc svaiguma un tīrības, baltā veļa nekļūst pelēcīga, bet krāsainā saglabā košas krāsas – ja vien ilgi netur spilgtos saules staros.
Ja veļu regulāri žāvē laukā un neļauj tai pārkalst, nav nepieciešams sintētiskais veļas mīkstinātājs, pilnīgi pietiek ar citrona sulu, ko pievieno skalošanas ūdenim.
Sevišķi mīksta kļūst veļa, kas žāvēta ziemā salā. Proti, mīnus grādos veļā esošais ūdens sasalst un pēc tam atbilstoši fizikāliem procesiem lielā mērā iztvaiko, nevis siltumā pārvēršas atpakaļ tādā pašā slapjumā. Jo lielākā salā veļa žūst, jo mīkstāka pēc izžūšanas tā kļūst; it sevišķi tas jūtams frotē dvieļos – tie sāk vēl jo vairāk uzsūkt mitrumu. Turklāt sals iznīcina arī nevēlamas baktērijas. Arī saules gaisma ir dabīgs dezinfekcijas līdzeklis un balinātājs.
Ko darīt, ja līst lietus un snieg snieg?
Vislabāk, protams, ja ir vannasistaba ar logu; ja nav, ieteicams veļu izkarināt citā, pēc iespējas mazākā telpā ar atveramu logu. Katru veļas gabalu izkar nostieptu, nevis atstāj krokās. Tad atver logu līdz galam vaļā (arī aukstā laikā) un atstāj uz 10–15 minūtēm. Tad aizver ciet un ieslēdz elektrisko sildītāju, kas pūš karstu vai vismaz siltu gaisu. Šo vēdināšanas un sildīšanas procesu atkārto tik ilgi, līdz veļa ir viegli mitra un zini, ka mitruma dēļ tā nesāks nepatīkami ost. Jā, sildītājs patērē elektrību, taču vairumā gadījumā šāda žāvēšana izmaksā lētāk nekā sasmakušu drēbju pārmazgāšana.
Ja sildītāja nav, tad gan veļu vēlams žāvēt lielākajā dzīvokļa vai mājas telpā, kur ik pa laikam var uztaisīt caurvēju.
