Mūsu senči grilēja ēdienu jau dziļā senatnē
Mūsu senči sāka gatavot ēdienu uz uguns simtiem tūkstošu gadu agrāk, nekā uzskatīts līdz šim, secinājuši zinātnieki, izpētot Izraēlas ziemeļos atrastas ceptas zivs atliekas.
Šī maltīte tapusi pirms 780 000 gadu, kamēr iepriekš dominēja viedoklis, ka cilvēki sāka izmantot uguni kulinārijā apmēram 170 000 gadu pirms mūsu ēras.
Karpai līdzīgas divus metrus garās zivs paliekas uzietas Jordānas upes krastā apmēram 14 kilometru no Kinnereta ezera. Zivs zobi ir labi saglabājušies, un pēc kristāliem uz to emaljas starptautiska zinātnieku komanda noskaidroja, ka zivs nav tieši cepināta uz liesmas, bet gatavota daudz zemākā temperatūrā.
Cilvēces pāreja no pilnībā svaigas barības uz pagatavotu ir viens no svarīgākajiem posmiem tās attīstībā. “Ēdiena pagatavošanai nepieciešamo prasmju apguve iezīmē nozīmīgu evolūcijas lēcienu, tā kā cilvēki ieguva papildu veidu, kā optimāli izmantot pārtikas krājumus,” skaidro izrakumu vadītāja Nāma Horena-Inbara no Ebreju universitātes Jeruzalemē. Ekspedīcijā piedalās arī arheologi no Lielbritānijas un Vācijas.
Senatnē izrakumu vietā pletās ar zivīm bagātais Hulas ezers. 20. gadsimta 50. gados to nosusināja, lai izskaustu malārijas odus. Citi arheoloģiskie atradumi šajā apvidū liecina, ka ezera krastus apdzīvoja mednieku vācēju ciltis. Pētnieki pieļauj, ka cilvēces izceļošanas maršruts no Āfrikas uz Tuvajiem Austrumiem un tālāk vijies gar šādām ūdenskrātuvēm.
