Kas lētāk – vanna vai duša? Un vēl 8 vērtīgas atbildes, kas palīdzēs ietaupīt naudu
foto: Shutterstock
Noderīgi ikdienā

Kas lētāk - vanna vai duša? Un vēl 8 vērtīgas atbildes, kas palīdzēs ietaupīt naudu

Jauns.lv

No makaronu vārīšanas un ūdens temperatūras veļasmašīnā līdz elektrību visvairāk patērējošajām ierīcēm – eksperti “Guardian” atbild uz jautājumiem, kas palīdzēs samazināt rēķinus. 

1. Vai lētāk ir vārīt ūdeni makaroniem elektriskajā tējkannā, vai katliņā uz plīts?

Enerģijas taupīšanas eksperts un analītiķis Braeins Horns stāsta, ka tējkanna būs efektīvāka ūdens sildīšanai, nekā katliņš ar ūdeni uz plīts, jo tējkanna tiek uzkarsēta no iekšpuses, ātri uzslidot arī ūdeni, savukārt katliņam uz plīts sākumā ir jāuzsilst no ārpuses, un tas prasīs daudz vairāk laika. Taču eksperts piebilst, ja ūdens sildīšanai tiek izmantota gāzes plīts, tad šis būs lētāks risinājums, jo gāze maksā mazāk, nekā elektrība. 

2. Vai es tērēju elektrību, atstājot telefona lādētāju kontaktligzdā?

Tieši tā – eksperti lēš, ka pat 23% no elektrības rēķina sastāda ierīces, kas “rij elektrību” pat tad, kad īsti netiek izmantotas. Lādētāji, wifi rūteri, televizori, kas atstāti gaidstāves režīmā – tas viss patērē elektrību. Jo vecāka ir ierīce, jo vairāk elektrības tā patērēs. Vienkāršākais risinājums ir izmantot pagarinātāju, kur ar vienu pogu iespējams atslēgt strāvu, tādējādi vienlaicīgi no elektrības atvienojot vairākas ierīces. 

3. Uz kuras plīts lētāk gatavot – elektriskās vai gāzes? 

Atbilde ir viennozīmīga – uz gāzes plīts, jo cena par gāzes vienību ir mazāka par elektrības vienības cenu. Alternatīva gāzes plītij no ekonomiskā viedokļa varētu būt indukcijas plīts. Indukcijas plīts virsmas parasti ir energoefektīvā kās, jo enerģija netiek tērēta, apsildot telpu ap pannu.

4. Vai zupu sildīt mikroviļņu krāsnī vai uz plīts? 

Ja pārtika tiek izmantota atkārtoti, tās uzsildīšanai efektīvākā metode būs mikroviļņu krāsns. Tā ēdienu uzsildīs visātrāk, patērējot vismazāk elektroenerģijas. Taču ir grūti salīdzināt mikroviļņu krāsni un gāzes plīti, jo gāze plīts galarezultātā tāpat varētu sanāk izdevīgāka. 

5. Vai manas drēbes izmazgāsies, ja veļasmašīnā izmantošu režīmu, kas mazāks par 40 grādiem? 

Pavisam īsa atbilde ir – JĀ. Mūsdienās veļas pulveri un citi mazgāšanas līdzekļi darbojas ļoti efektīvi arī pie zemām temperatūrām. Īpaši labi pie zemākām mazgāšanas temperatūrām ir izmantot šķidros mazgāšanas līdzekļus.

6. Vai mājā labāk uzturēt pastāvīgu siltumu vai labāk ļaut tai atdzist un tad atkal sildīt no jauna? 

“Jūs vienmēr ietaupīsiet naudu uz apkures rēķina, ja to atslēgsiet, kad vairs nebūs nepieciešamība to izmantot,” uzsver Braeins Horns. Kad siltumu atkal ieslēgsiet, mājas uzsildīšanai būs nepieciešama papildu enerģija, taču tā vienmēr būs mazāka par enerģiju, kas tiek iztērēta, darbinot apkuri, kad tā nemaz nav nepieciešama. Vienīgais izņēmums ir siltumsūknis, jo tie ir efektīvāki, ja atstājat tiem darboties ilgāk ar mazāku jaudu.

7. Vai man tiešām vienmēr jāizslēdz gaisma, izejot no istabas? 

Lai gan modernās LED spuldzes radītas tā, lai būtu maksimāli energoefektīvas, izslēdzot gaismu, kad tā vairs nav nepieciešama, ļaus jums ietaupīt aptuveni 30 eiro gadā. Tā var šķist maza summa, taču vairāku gadu griezumā tas būs ievērojams ietaupījums. 

8. Vai dušas izmantošana būs lētāka par vannu?

“Parasti vannai ir nepieciešami aptuveni 90 litri ūdens, kas sadalīts attiecībā 60 litri karstā un 30 litri aukstā ūdens. Parasta termostata maisītāja dušas galva izlādē apmēram deviņus litrus minūtē, un tam ir nepieciešami apmēram seši litri karsta un trīs litri auksta ūdens. Tātad, izmantojot dušu mazāk par 10 minūtēm, tā būs ekonomiskāks risinājums,” piebilst Braeins Horns.