Kas jāņem vērā, mēslojot dārzu pavasarī
Lēnas iedarbības mēslojumam, piemēram, kompostam, satrūdējušiem kūtsmēsliem, arī organiskajam pilnmēslojumam, kas iegādāts veikalā, ir vajadzīgs zināms laiks, lai augsnē pārveidotos tā, ka augi spēj uzņemt tajos esošās vielas. Tāpēc tos ieteicams izkliedēt/ierakt dārzā jau tad, kad ārā vēl ir salīdzinoši auksts un līdz sēšanai un stādīšanai atlicis vismaz mēnesis.
Lielākā daļa minerālmēslu viegli šķīst, tāpēc tos nevajag par agru izkaisīt uz augsnes. Divas nedēļas pirms sēšanas un stādīšanas ir optimāli.
Kopējo organiskā mēslojuma devu, kas paredzēta veselam gadam, ieteicams sadalīt vismaz uz pusēm, bet, ja augsni dārzā var raksturot kā vieglu, tad pat trīs daļās. Šis ieteikums vairāk domāts nepieredzējušiem dārzkopjiem, kuri iegādājas mēslojumu un seko norādījumiem uz iesaiņojuma, nevis pieredzei un konkrētā dārza apstākļiem. Tātad vai nu 60% iestrādā augsnē pavasarī un 40% jūnijā, vai 50% pavasarī, 30% jūnijā un pārējo – augusta beigās vai septembra sākumā.
Minerālmēslos esošais slāpeklis viegli šķīst – ja to pārdozē, tas aiziet zudumā gruntsūdeņos. Tāpēc ieteicams izvēlēties ilgas iedarbības mēslojumu, no kura šis ķīmiskais elements izdalās lēnām.
Jāņem vērā, ka nebūt ne visiem dārzeņiem ir piemērots svaigs organiskais mēslojums; ar to var panākt pat pretēju efektu. Klasisks piemērs ir sīpoli – mēsli pievilina mušiņas (sīpolu mušu u. c.), kas bojā ne tikai sīpolus un tā radiniekus, bet uzmetas arī kāpostaugiem un burkāniem. Tāpēc, pirms ķerties pie dārza mēslošanas un dobju ierīkošanas, skaidri jāzina, kurš augs ar kuru sadzīvo un kādi kaitēkļi kuram mēdz uzmesties.
Ja dobes tiek mulčētas, mēslojumu, it sevišķi organisko, iestrādā pirms mulčas kārtas uzbēršanas.
