Ēku īpašniekiem tuvākajā laikā jāpaveic kāds svarīgs mājasdarbs
Ēku īpašniekiem ir būtiski apzināties, ka to īpašums rada ne tikai tiesības, bet arī pienākumus. Tāpēc savlaicīgi jāparūpējas par savu ēku tehnisko stāvokli, ieplānojot tam finanšu līdzekļus, piesaistot sertificētu būvspeciālistu un veicot ēku periodisko tehnisko apsekošanu. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakuškina. Diemžēl realitātē ēku īpašnieki ne vienmēr apzinās savus pienākumus.
Birojs uzrauga aptuveni 8000 ekspluatācijā nodotu publisku 3.grupas ēku – tās ir ēkas, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m². Birojs veic šādu ēku tehniskā stāvokļa uzraudzību, īstenojot gan klātienes pārbaudes, gan administratīvas pārbaudes, kurās tiek vērtēta ar ēku saistītā dokumentācija.
Piemēram, apsekošanas rezultātā BVKB konstatējis neatbilstības – izlieces, plaisas, kas rada pamatotas aizdomas par būves drošību. Saskaņā ar konstatēto birojs var ēkas īpašniekam uzdot veikt padziļinātu izpēti, lai noskaidrotu konkrētās neatbilstības ietekmi uz būves pamatprasībām un tālāk lemtu par nepieciešamajiem pasākumiem, tostarp ēkas ekspluatācijas pilnīgu vai daļēju aizliegumu.
Ik gadu atklāj aptuveni 3-7% bīstamu ēku
Veicot fiziskas pārbaudes, BVKB speciālisti galvenokārt novērtē ēkas atbilstību mehāniskās stiprības un stabilitātes, kā arī lietošanas drošības prasībām. Tiek pievērsta uzmanība ugunsdrošībai, ciktāl tas skar lietotāju drošību. “Ja būvinspektors konstatē vizuālus bojājumus, piemēram, plaisas, birojam ir tiesības pieprasīt ēkas īpašnieku veikt izpēti, padziļinātu analīzi, piesaistot sertificētu būvspeciālistu,” norādīja Mjakuškina.
Gadu no gada redzams, ka situācija ar publisko ēku stāvokli ir līdzīga. Ēkas, kas tiek ekspluatētas un kurās atklājas bīstams stāvoklis, ir aptuveni 3-7%. Pērn biroja būvinspektoru veiktās uzraudzības rezultātā pilnībā vai daļēji tika aizliegta ekspluatācija 7 apsekotajām ēkām, kurās notika saimnieciskā darbība - tas veido 3,5% gadījumu.
Kopumā BVKB publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības ietvaros pagājušajā gadā veica 313 fiziskās pārbaudes, 17% gadījumu atzīstot, ka ēkas ir pirmsavārijas stāvoklī un to ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai nav pieļaujama, taču vairumā gadījumu šīs ēkas uz apsekošanas brīdi vairs netika ekspluatētas.
Jauna karte ar bīstamajām ēkām
Lai sabiedrībai būtu iespēja sekot līdzi ēku stāvoklim un informēt par potenciāli bīstamajiem objektiem, tuvākajā laikā tīmekļvietnē www.bis.gov.lv plānots publiskot jaunu interaktīvu karti. Tajā būs atspoguļotas ēkas, kurām pilnībā vai daļēji aizliegta ekspluatācija.
“Mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, lai ikvienam iedzīvotājam būtu iespēja vienuviet redzēt ēkas, kurām liegta ekspluatācija jeb tās var būt sabiedrībai bīstamas,” skaidroja BVKB direktore. Sākumā kartē būs ēkas, kuras uzrauga BVKB, bet birojs aicinās arī būvvaldes iesaistīties un kartē ievietot informāciju par savā uzraudzībā esošajiem objektiem.
Ēku īpašnieki mēdz neapzināties pienākumus
Ļoti satraucoša tendence ir tā, ka ēku īpašnieki nepietiekamu uzmanību pievērš ēku tehniskajam stāvoklim. “Esmu to teikusi vairākkārt, bet vēlreiz atkārtošu: ja tu kļūsti par ēkas īpašnieku, tev ir ne tikai bonusi, bet arī noteikti pienākumi. Diemžēl ir jāsecina, ka ēku īpašnieki ne vienmēr apzinās un saprot, kādi ir viņu pienākumi,” Mjakuškina pauda nožēlu. Īpašniekam ir jāseko līdzi ēkas tehniskajam stāvoklim un periodiski jāveic ēkas tehniskā apsekošana, piesaistot sertificētu būvspeciālistu.
“Mēs ļoti labi saprotam, ka ēkas īpašnieks pats nevar novērtēt, cik labs vai slikts ir ēkas tehniskais stāvoklis. Ja redzam vizuālas izmaiņas, tad, visdrīzāk, ir pamats satraukumam. Šajā gadījumā ir jāpiesaista sertificēts būvspeciālists, kurš sagatavos profesionālu novērtējumu par ēkas stāvokli – tas sniegs pilnīgu pārliecību, ka ēka atbilst vai neatbilst būves pamatprasībām,” uzsvēra Mjakuškina.
Tikai piektdaļa veikusi tehnisko apsekošanu
Nozares regulējums paredz, ka reizi 10 gados ēkas īpašniekam jāpiesaista sertificēts būvspeciālists tās tehniskā stāvokļa novērtēšanai. Diemžēl no aptuveni 8000 biroja uzraudzībā esošajām ēkām tikai 1496 jeb aptuveni 19% veikta tehniskā apsekošana.
2021.gadā valdība nolēma, ka publiskām ēkām, kuras nodotas ekspluatācijā pirms 2014.gada 1.oktobra un kurām pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, tā jāveic līdz 2024.gada 31.oktobrim. Tomēr Mjakuškina aicināja ēku īpašniekus neatlikt novērtēšanu uz pēdējo brīdi.
“Lai arī daudzi ēku īpašnieki cer, ka pēc 2024.gada oktobra termiņš tiks vēlreiz pagarināts, tas, visdrīzāk, nenotiks. Ir jāsaprot, ka informācija par ēku tehnisko stāvokli mums ir ļoti, ļoti būtiska. Ar mums es nedomāju biroju, bet vispār sabiedrību kopumā un katru indivīdu,” akcentēja BVKB direktore.
Pēc diviem gadiem ēka var būt ļoti bīstama
Īpašniekiem būtu jāsaprot: ja ēka jau šobrīd ir uz bīstamības robežas, turpmāko divu gadu laikā tajā var daudz kas mainīties un tās stāvoklis kļūt kritisks.
Tāpat jāapzinās: ja ēkas īpašnieks savlaicīgi pamana problēmu, tās novēršanai varētu būt nepieciešama mazāka naudas summa. Savukārt, neko nedarot, pēc gadiem problēma saasinās un tās novēršana kļūs resursu ietilpīgāka.
“Līdz ar to es aicinu šobrīd ikvienu ēkas īpašnieku savlaicīgi ieplānot finanšu līdzekļus un piesaistīt sertificētu būvspeciālistu ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanai. Rūpējoties par sabiedrības drošību, pirmais solis būtu apzināt būvju tehnisko stāvokli, lai lemtu par valstiska mēroga soļiem ēku drošības uzlabošanai. Iespējams, būtu jāparedz atbalsts īpašumu periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanai,” Mjakuškina sprieda.
Šeit atrodams sertificēto būvspeciālistu saraksts.
