Kā zināt, vai pārtikas produkts satur par daudz sāls? 
foto: Shutterstock
Noderīgi ikdienā

Kā zināt, vai pārtikas produkts satur par daudz sāls? 

Jauns.lv

Ikdienas sāls patēriņam nevajadzētu būt lielākam kā 5 g (t.i. viena tējkarote). Šis daudzums ietver sāli, ko Jūs pieberat ēdienam gatavošanas laikā un sāli, kas tiek uzņemts ar jau gataviem produktiem – maizi, sieru, gaļas produktiem, pusfabrikātiem u.c., uzsvērts Veselības Ministrijas izstrādātajos veselīga uztura ieteikumos pieaugušam cilvēkam. 

Aptuveni trīs ceturtdaļas sāls tiek uzņemts ar gatavajiem pārtikas produktiem, bieži to pat neapzinoties, jo rūpnieciski ražotajos produktos ir tā saucamais „slēptais sāls”.

Pārmērīga sāls lietošana uzturā paaugstina asinsspiedienu, kā rezultātā var izraisīt dažādas sirds un asinsvadu slimības (t.sk. infarktu un insultu). Pārmērīga sāls lietošana ir saistīta arī ar kuņģa un zarnu trakta vēža attīstību. 

Kā zināt, ka pārtikas produkts satur daudz sāls:  

  • Daudz sāls nozīmē: 1,25 g vai vairāk sāls uz 100 g produkta; 
  • Vidēji daudz sāls nozīmē: 0,25 līdz 1,25 g sāls uz 100 g produkta; 
  • Maz sāls nozīmē: 0,25 g vai mazāk sāls uz 100 g produkta. 

Ja esiet pieradis pie sāļa ēdiena vai ir ieradums pievienot sāli ēdienam pat pirms ēdiena nogaršošanas, mēģiniet pakāpeniski samazināt sāls patēriņu. Palielinot dažādu garšvielu un garšaugu lietošanu, vēlme uzturā lietot sāļus ēdienus ar laiku mazināsies turklāt sāksiet izbaudīt ēdienu dabiskās garšas nianses. 

Lai samazinātu sāls patēriņu: 

  • izvairieties no sāls pievienošanas, gatavojot ēdienu. Aizstājiet to ar svaigiem vai kaltētiem garšaugiem un garšvielām – ķiplokiem, sīpoliem, pētersīļiem, dillēm, kā arī saulē kaltētiem tomātiem, dzērveņu, cidoniju, citronu un citām skābajām sulām;
  • nekad nepievienojiet sāli ēdienam pirms pagaršošanas; 
  • pievērsiet uzmanību sāls daudzumam pārtikas produktu marķējumā, t.sk. gatavajos garšvielu maisījumos; 
  • pārtikas produktus, kas satur daudz sāls (pusfabrikāti, desas, cīsiņi, mazsālīts lasis, gaļas un zivju konservi, sālīta un kūpināta gaļa un zivis, dārzeņi sālījumā, sausās zupas, buljona kubiņi) vajadzētu lietot reti un mazos daudzumos; 
  • palieliniet to produktu patēriņu, kas sāli satur maz vai nemaz, izvēlieties biežāk produktus, kuri satur ne vairāk par 1 g sāls uz 100 g produkta;  
  • lietojiet uzturā svaigus dārzeņus un augļus. Tie satur kāliju, veicina ūdens izdalīšanos, ko aiztur nātrijs. Daudz kālija ir pupās, zirņos, lēcās, selerijās, kāpostos, ķirbjos, redīsos, sarkanajās bietēs, tomātos, kartupeļos, upenēs. Parastā sāls vietā labāk lietot sāli ar joda piedevu jeb tā saucamo jodēto sāli, jo pētījumi apliecina15, ka Latvijas iedzīvotāju uzturā ir samazināts joda daudzums, kas īpaši ietekmē bērnu veselību un var izpausties kā garīgās attīstības traucējumi. Joda deficīts var veicināt arī kākšļa (vairogdziedzera funkciju traucējumi) attīstību.