Biežākie triki, ko pircēju pievilināšanai izmanto zaļmaldinātāji

Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” valdes locekle Ilze Neimane intervijā portālam Jauns.lv skaidroja, ka zaļmaldināšana ir pasaules tendence, ko angliski sauc Greenwashing. Latviski to varētu tulkot arī kā zaļo atmazgāšanu. Tā nozīmē to, ka uzņēmumi, produkti vai preces vēlas būt un rada maldinošu iespaidu, ka ir zaļāki, nekā tie patiesībā ir.

Sākot no krēma bundžiņas līdz Ziemassvētku lampiņām

"Protams, šajā brīdī parādās jautājums, kas tad ir zaļš? Es vienmēr esmu teikusi, ka īsti zaļš ir tikai tas, kas ir palicis dabā; ko mēs neesam ražojuši un izmantojuši. Ja tā labi padomā, pavisam zaļu produktu nav, jo jebkāda veida resurss ir iztērēts, lai produktu radītu. Tur ir gan izejvielas un to iegūšana, gan produkta sastāvs un nonākšana līdz veikalu plauktiem."

Tas attiecas uz visu veikalos nopērkamo, sākot no krēma bundžiņas līdz Ziemassvētku lampiņām - katra prece un produkts atstāj savu ietekmi uz vidi.

Zaļumu var labi pārdot

"Kad mārketinga speciālisti saprata, ka zaļumu var pārdot, ka pircēji tam pievērš aizvien vairāk uzmanības, tirgū sākās apjukums, kas tad īsti ir zaļš. Tā radās pirmie ekomarķējumi - vienots kritēriju kopums par to, ko var uzskatīt par precēm ar ievērojami mazāku ietekmi uz vidi."

Neimane norādīja, ka ekomarķējumu sistēmās tiek apskatīts viss produktu dzīves cikls, nevis tikai atsevišķi tā aspekti, piemēram, "nevis tikai tas, ka produkts nesatur kādas konkrētas vielas".  

Uz kafijas krūzītes uzzīmētā pienene negarantē zaļumu

Ļoti bieži zaļmaldinātāji manipulē ar vizuālo iespaidu un tēlu, piemēram, produkts tiek iepakots it kā zaļā iepakojumā vai pat kartonā. Tas pircējiem liek maldīgi domāt, ka produkts ir videi draudzīgāks. "Iespējams, ka tā ir tikai kartona krāsa."

Bieži vien zaļmaldinātāji izmanto dažādus simbolus un tēlus, lai radītu maldīgu priekšstatu par produktu zaļumu. Pircējiem būtu jāsaprot, ka uz kafijas krūzītes uzzīmēta pienene nenozīmē to, ka kafija un krūzīte ir ražotas videi draudzīgā veidā.

Nesatur 101 nepazīstamu vielu

Tāpat zaļmaldinātāji mēdz norādīt uz produkta iepakojuma vielas, ko tas nesatur. Piemēram, nesatur parabēnus un citas vielas. "Ir 101 lieta, ko produkts var nesaturēt atkarībā no tā ražošanas specifikas. Es reiz nopirku nagu laku, uz kuras bija rakstīts, ka tā nesatur 8 dažādas vielas. Man nav ne mazākās jausmas, vai tās vielas vispār ir saistītas ar nagu laku ražošanu. Nezinu, vai tas vispār ir būtiski, ka nagu laka šīs vielas nesatur."

Ražotāji arī mēdz rakstīt, ka produkti nesatur fosfātus. "Jautājums, cik daudz fosfātu nesatur? Vienkāršajam mirstīgajam pat nav iespēju izvērtēt to, cik tas ir svarīgi, jo mēs visas tās vielas nespējam atcerēties. Tas ir otrais zaļmaldinātāju triks."

99% dabīgu vielu. Bet kas slēpjas 1%?

Savukārt trešais zaļmaldinātāju izmantotais triks ir uzsvērt, cik procenti produktā ir dabīgu sastāvdaļu, piemēram, 92%, 96%, 99%. "Ir liels jautājums, kas ir atlikušajos procentos?"

Var būt tā, ka 99% no produkta ir dabīgas vielas, bet vienlaikus nav akcentēts, ka lielāko produkta daļu veido ūdens. Līdz ar to ir diezgan viegli tādā veidā iegūt dabīgo sastāvdaļu īpatsvaru un maldināt ar to.

Nevar saprast, vai zaļš ir pats produkts vai tā iepakojums

Vēl zaļmaldinātāji mēdz izmantot tādu triku, ka pircējiem sākumā ir grūti saprast, vai uz iepakojuma akcentētais zaļais aspekts attiecas uz pašu produktu vai tomēr uz tā iepakojumu. Piemēram, tas, ka tā ir otrreiz pārstrādāta pudele, uz kuras ar lieliem burtiem izcelts šis aspekts, nenozīmē, ka gāzētais dzēriens, kas ir pudelē, būtu labs cilvēkiem un videi.

"Ražotāji mēdz izcelt atsevišķus aspektus, kas neliecina par kopējo ietekmi uz vidi," Neimane teica un akcentēja, ka pircējam ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai saprastu, vai uz etiķetes rakstītais attiecas uz produktu vai tā iepakojumu.

Atcerēties galvenos ekomarķējumus

"Izvēles brīdī ne vienmēr var saprast, ka akcentētais attiecas uz iepakojumu, nevis pašu produktu. Visbiežāk mēs izvēles veicam samērā ātri, īpaši šajos laikos daļa cilvēku nevēlas ilgi uzturēties iepirkšanās centros. Ikdienas skrējienā, veicot ātras izvēles, ne vienmēr ir iespēja izvērtēt visus plusus un mīnusus un saprast, kas uz ko attiecas un neattiecas."

Lai būtu vieglāk izdarīt videi draudzīgu izvēli veikalā, der atcerēties galvenos ekomarķējumus, kas izvērtē ne tikai atsevišķus produkta aspektus, bet visu tā dzīvesciklu kopumā. Eiropas Savienības ekomarķējums, Ziemeļu gulbja marķējums un Zilā eņģeļa ekomarķējums ir trīs zināmi marķējumi, pēc kā var vadīties, izvēloties produktus.

Izskatās, ka produktam būtu zaļais sertifikāts

Zaļmaldinātāji arī mēdz izmantot dažādus simbolus, kas liek domāt, ka produkts ir saņēmis kādu zaļo sertifikātu.

"Apzinoties to, ka patērētājs ir kaut ko dzirdējis par marķējumiem, ražotāji mēdz savas norādes sagatavot līdzīgas kādam marķējumam." Redzēts, ka produkta iepakojumu rotā ne tikai zaļas lapiņas, bet arī numuri, kas it kā palielina uzticēšanos. "Pavirši skatoties, liekas, ka tas ir marķējums, bet patiesībā tam īsti nav nekāda seguma."

Kāpēc ražotāji cenšas izlikties zaļāki?

"Marķējumu iegūt nav nemaz tik vienkārši. Smejoties var teikt, ka tas ir tik pat grūti, kā bija ieviest eiro. Marķējums nozīmē augstus kritērijus. Jā, no vienas puses, var teikt, kāpēc ir tik sarežģīti to iegūt, bet tam ir arī noteikts nolūks: lai šim marķējumam var uzticēties. Ir noteikts kritēriju kopums, kam produktam ir jāatbilst. Uzņēmumam ir jāiesniedz daudz dokumentu, ko pārbauda, lai prece atbilst tiem. Šis process ne vienmēr ir viegls un ātrs."

Jāsaprot arī tas, ka ne visās preču grupās eko marķējumi ir pieejami. Taču, neskatoties uz to, uzņēmumi vēlas uzlabot savus pārdošanas rādītājus, jo zaļumu šobrīd ir vieglāk pārdot.

Ne vienmēr apzināta zaļmaldināšana

Tāpat ir uzņēmumi, kas ar pircēju maldināšanu nenodarbojas apzināti. Piemēram, kāds Latvijas uzņēmums ražo savu produkciju tikai ar atjaunojamo enerģiju. Produkta iepakojums ir zaļā krāsā un sauklis liek domāt par draudzību ar dabu, taču speciāliste uzsvēra, ka atjaunojamā enerģija ir tikai viens no ražošanas posmiem. "Ir jājautā, vai tas ir svarīgākais?"

Tāpēc ir svarīga dzīves cikla pieeja, jo tad, ņemot vērā zinātniskās metodes, tiek novērtēts, kurā dzīves cikla posma produkts atstāj vislielāko ietekmi, piemēram, ražošanā, izejvielās. "Ja mēs runājam par kādu dzērienu, es teiktu, ka svarīgākas ir sastāvdaļas, piemēram, lai izejmateriāli būtu audzēti bez pesticīdiem un ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. To izvērtē nevis patērētāju, bet ekspertu līmenī."

Velo novietne pie lielveikala

"Skaidrs, ka ne vienmēr eko marķējumi ir iespējami, jo konkrētajā preču grupā to var nebūt, bet uzņēmums var daudz ko darīt, lai korekti izstrādātu savus vides paziņojumus. Ne vienmēr vajag veikt dārgu dzīves cikla analīzi. Var novērtēt, kurā dzīves cikla posmā produkts atstāj vislielāko ietekmi. Var arī apskatīties, kas notiek nozarē. Vispirms uzlabojumus vajadzētu veikt tur, kur produkts atstāj vislielāko ietekmi, un tad par to runāt. Nevis izdarīt kaut kādu mazu lietu un tad to akcentēt."

Piemēram, nav pareizi, ja lielveikals pie ieejas durvīm izveido velo novietnes un pēc tam, balstoties uz to, apgalvo, ka ir videi draudzīgs uzņēmums. Ne jau velo stāvvietas ir būtiskākā joma, kā lielveikals ietekmē vidi un cilvēkus.

Ko biežāk lietojam, to uzmanīgāk papētām

Noslēgumā speciāliste aicināja iedzīvotājus izvērtēt, kādus produktus viņi pērk. Īpaši uzmanīgiem jābūt, iegādājoties ikdienā visvairāk lietotos produktus, piemēram, šampūnus, trauku mazgājamos līdzekļus, pārtikas produktus, jo tos lietojam ļoti bieži un no tiem rodas visvairāk sadzīves atkritumu. Mēs katrs varam padomāt, kā dzīvot pēc iespējas draudzīgāk dabai un cilvēkiem.