Vēlies ietaupīt? Uzzini, kā veiksmīgi plānot savu budžetu
Drošības sajūta ir viena no cilvēka emocionālajām pamatvajadzībām. Tāpēc tas, cik finansiāli nodrošināti jūtamies, būtiski ietekmē arī emocionālo klimatu mājās un mūsu labklājību kopumā. Ne viens vien cilvēks atzīst, ka pandēmijas laiks ar savu nenoteiktību un neziņu par nākotni ir izgaismojis viņa budžeta plānošanas vājos punktus, tā liekot pārskatīt gan ikdienišķos ieradumus, gan nepieciešamību pēc uzkrājumu veidošanas. Joprojām nezini – kā veiksmīgi strukturēt savas finanses? Lūk, ieteikumi!
Sāc ar pārskatāmu tabulu
Piezīmes vari veikt gan uz papīra lapas, gan elektroniskajos dokumentos, gan budžeta plānošanas aplikācijās – piem., Mint; PocketGuard; Wally; MoneyLover; GoodBudget u. c. Vispirms iepazīsties ar sava bankas konta izrakstu, pārskati ienākumus/izdevumus par noteiktu laika periodu un piefiksē, cik daudz finanses esi novirzījis fiksētiem maksājumiem (komunālie maksājumi, īres maksa, ikmēneša rēķini utt.), cik – mainīgām izmaksām (veselība, pārtika, apģērbs, transports, atpūta, skaistumkopšana utt.). Atzīmē arī skaidras naudas tēriņus, sadali pa kategorijām. Veic uzskaiti un izvērtē – kādas ir tavas prioritātes un ko esi gatavs mainīt, lai finansiālā situācija uzlabotos. Ja tavā pārziņā ir viss kopējais ģimenes budžets, tabulā ietver arī pārējo ģimenes locekļu ienākumus un tēriņus.
Kā ietaupīt? Laiks paradumu revīzijai
Pat ja pirmajā mirklī šķiet, ka jau tā tiek dzīvots salīdzinoši prātīgi un nauda netiek šķiesta pa labi un pa kreisi, veicot paradumu revīziju un turoties pie uzņemtā kursa, ikdienas izdevumi var kļūt vēl mazāki. Kam jāpievērš pastiprināta uzmanība?
- Automātiskie maksājumi un abonēšanas maksas. Kad pēdējo reizi pārskatīji savu automātisko maksājumu sarakstu? Varbūt kāds no pakalpojumiem vairs nav aktuāls? Ja nu pieejams kāds izdevīgāks piedāvājums?
- Pirkumu saraksts. Ejot uz veikalu ar konkrētu mērķi, tu ieekonomēsi ne tikai naudu (impulsa ietekmē neiegādājoties nevajadzīgus našķus un sīkumlietas), bet arī laiku. Savukārt, iepērkoties internetā, varēsi pārredzami kontrolēt gan produktu sarakstu, gan kopējo pirkuma summu.
- Pašgatavotas maltītes. Lai gan retu reizi došanās uz kafejnīcu vai restorānu var būt kā īsti svētki, ikdienā tomēr vēlams apsvērt maltīšu gatavošanu mājās. Tas sanāks ne tikai lētāk, bet, ja pie tā tiks īpaši piedomāts, – arī veselīgāk.
- Dari pats? Ietaupīt var arī uz dažāda veida pakalpojumu saņemšanas biežumu. Galu galā, daudz ko vari iemācīties darīt arī pašrocīgi, piemēram, nomainīt mašīnai riepas, veikt manikīru, šūt drēbes utt.
- Mazāk ir vairāk. Veicot pirkumus, vairākkārtīgi izsver to nepieciešamību. Priekšplānā liec kvalitāti, nevis kvantitāti. Lai gan izpārdošanas ir vilinošas, bieža un bezmērķīga šopingošana tavam budžetam par labu nenāk. Izņēmums ir preces, kas ikdienā tiek lietotas regulāri, piemēram, tualetes papīrs, ūdens, kafija u. c. Tad gan ir vērts sekot līdzi akcijām un ķert mirkli, kad konkrēto preci iespējams iegādāties lētāk, lielākā iepakojumā vai pat vairumā.
- Transporta izdevumi. Kā zināms, automašīnas uzturēšana nebūt nav tas lētākais prieks. Ja strādā no mājām un auto tev nepieciešams vien pāris reizes mēnesī, piemēram, lai aizbrauktu uz laukiem, izsver, vai ilgtermiņā izdevīgāka nebūtu autonoma.
- Ģimene kā komanda. Lai budžeta plānošana ritētu veiksmīgi, ir jāvienojas par tēriņu/krāšanas nosacījumiem un limitiem, kas pieņemami visiem. Ja ģimene pilda nosacījumus kā komanda, viens otru atbalstot, efektivitāte aug. Ja tomēr nezini, ar ko sākt, nekaunies lūgt palīdzību zinošiem speciālistiem. Piemēram, Luminor banka padomus par ģimenes finanšu pārvaldīšanu sniedz pakalpojuma „Ģimenes programma” ietvaros. Vairāk informācijas meklē www.luminor.lv.
- Atbalsts un atvieglojumi. Ja finansiālo grūtību dēļ (piemēram, zaudējot darbu) vairs nespēj veikt obligātos maksājumus, uzzini, kādas atbalsta programmas piedāvā ne tikai bankas, tajā skaitā Luminor, bet arī valsts un pašvaldības iestādes.
Uzkrājumi mazākiem un lielākiem mērķiem
Ne tikai darba zaudējums, arī veselības problēmas, profesijas maiņa, piespiedu bezalgas atvaļinājums un citi neparedzēti apstākļi var spēcīgi izsist no līdzsvara, tādējādi aktualizējot jautājumu – vai ir veikti uzkrājumi? Vai ir pieejams finanšu drošības spilvens trīs līdz sešu mēnešalgu apmērā, ar kā palīdzību šo krīzi pārvarēt? Ja vēl esi ceļā uz to, turpinājumā daži padomi kā iekrāt naudu:
- Sāc veidot uzkrājuma bāzi, pārdodot to, ko vairs nelieto. Piemēram, apģērba gabalus, kas labi saglabājušies (varbūt pat nav izgājuši no modes!), mobilos telefonus tehniski labā stāvoklī, mēbeles utt.
- Prioritātes. Ja tev jautā – ko vēlies saņemt dāvanā, nekautrējies atzīt, ka šobrīd galvenā prioritāte ir uzkrājuma veidošana, tādējādi priecāsies par dāvanu naudas izteiksmē.
- Soli pa solim. Vispirms sakrāj naudu, piemēram, mazam ceļojumam, katru dienu iemetot krājkasē pa dažiem eiro. Tā sajutīsi krāšanas garšu.
- Izveido krājkontu vai atsevišķu norēķina kontu, kur katru mēnesi no ienākumiem 10-20% novirzi uzkrājumiem. Veic pārskaitījumu manuāli, izmanto automātiskā maksājuma opciju, vai arī iemaksā naudu bankomātā, – kā tev ērtāk. Vairāk par krājkonta ieguvumiem lasi www.luminor.lv. Savukārt, domājot par uzkrājumiem vecumdienām, neaizmirsti par iemaksām pensiju 3. līmenī.
Lai izdodas justies finansiāli droši!
Raksts tapis sadarbībā ar "Luminor".
