Cilpas mežā: nežēlīgs, bet, par laimi, rets pārkāpums
Šad tad dzirdami stāsti par meža dzīvniekiem, kuri guvuši traumas vai gājuši bojā malumednieku lamatās vai cilpās. Valsts meža dienesta speciālisti tomēr norāda, ka mūsdienās šī nelikumīgā un nežēlīgā nodarbe ir visai reta, taču bijusi populāra vēl 80. un 90. gados.
Februāra sākumā par cilpas izlikšanu Ludzas novadā aizturēts no cietuma nesen atgriezies vīrietis. Pārkāpumu atklāja Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības inspektors, izmeklēšanas laikā izņemtas vēl četras cilpas. Aizturētais dzimis 1954. gadā un vainu atzinis, viņš jau vairākkārt tiesāts par mantiska rakstura noziegumiem un arī noziegumiem pret cilvēka dzīvību un veselību.
Cilpu likšana ir stingri aizliegta
Dzīvnieku ķeršana ar cilpām vai kāju lamatām ir uzskatāma par īpaši nežēlīgu malumedību veidu, jo tajās iekļuvušais upuris parasti ilgi mokās – arī paši cilpu licēji bieži vien pat neaiziet tās pārraudzīt. Ir dzirdēti gadījumi, kad plēsīgie dzīvnieki, mēģinot atsvabināties no lamatām vai cilpas, nograuž paši sev kāju.
Ir zināmas situācijas, kad cilpās iekļuvušas arī stirnas, taču parastais to licēju medījums ir zaķi. Aizcērtamās lamatas atsevišķos gadījumos gan ir atļautas, piemēram, bebru medībās, kad tās novieto zem ūdens, vai arī aizkrītošās kastes caunu vai sesku ķeršanai, taču cilpu likšana ir aizliegta.
Medību likuma 24. pantā noteikts, ka aizliegta medīšana, izmantojot šādus vispārbīstamus līdzekļus, rīkus un paņēmienus: “Ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām, elektriskas vai elektroniskas ierīces, kas spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku, sprāgstvielas, patšāvējus, indes un saindētu imobilizējošu ēsmu, gāzes vai dūmus.”
Diemžēl sociālo tīklu laikmetā, piemēram, YouTube bez problēmām var atrast arī video pamācības, kā pareizi liekamas cilpas, jo daudzās valstīs tas ir atļauts.
Dažas reizes gadā
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis "Kas Jauns Avīzei" teic, ka šādi malumedību gadījumi dažkārt tiekot fiksēti, taču ļoti reti – vidēji tikai dažas reizes gadā. Viņš gan pieļauj, ka, piemēram, sēņotāji atrastos slazdus vienkārši iznīcina paši, nevēloties sevi apgrūtināt ar ziņošanu par pārkāpumu.
“Šādos slazdos un cilpās var iekrist arī mājdzīvnieki – suņi un kaķi, tāpēc mēs tomēr aicinātu šādos gadījumos informēt Meža dienesta darbiniekus. Viņi parasti arī visai labi pārzina uz šādiem pārkāpumiem tendēto vietējo kontingentu,” uzsver Lūsis.
Grēkoja padomju laika viesstrādnieki
Latvijas valsts mežu Kurzemes reģiona meža infrastruktūras vadītājs, medību pārraugs Ivars Ozols ar medību organizēšanu nodarbojas jau 40 gadu. Arī viņš "Kas Jauns Avīzei" apstiprina, ka cilpu likšana šobrīd nav aktuāls pārkāpums, taču pirms 30 gadiem tā ir bijusi diezgan populāra nodarbe.
“Sevišķi ar to grēkoja viesstrādnieki jeb tautā sauktie gucuļi, kuri iebrauca no Karpatiem. Acīmredzot dzimtenē viņi ar to bija regulāri nodarbojušies, darīja to visai profesionāli un reiz pat bija cilpā noķēruši vilku. Vēl te bija arī daži vietējie cilpu meistari, bet tie visi apmiruši, savas iemaņas nevienam mantojumā nenododot,” stāsta Ozols.
Noķer arī malumedniekus
Pērn kādam Ludzas novada Pureņu pagasta iedzīvotājam cilpu likšana un viens noķerts stirnu āzis izmaksājis 3010 eiro naudas sodu un 170 stundu piespiedu darba. Dzīvnieks cilpā iekļuva legālu medību laikā, bēgot no dzinējiem, un mednieki turpat atrada vēl piecas no metāla troses izgatavotas cilpas, izvietotas uz stigām. Vēl viens malumednieks notverts Zilupes novadā – viņš izlicis desmit cilpas, kuras bijušas liktenīgas stirnai un lapsai.
Šajā ar sniegu bagātajā ziemā cilpu licēji arī varētu būt mazāk aktīvi, jo uz sniega fona tās dzīvniekiem ir labāk pamanāmas un arī pa pēdām sniegā iespējams izsekot pašu maliķi līdz pat viņa dzīves vietai.
Par stirnu 1500 eiro
Sodi par malumedībām ir bargi – par aizliegtu rīku un metožu lietošanu Krimināllikumā paredzēts cietumsods līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods no 20 līdz 3500 eiro, atkarībā no izdarītā smaguma.
Jārēķinās, ka būs jāatlīdzina arī zaudējumi valstij par katru nomedīto dzīvnieku, un tie var būt visai prāvi. Tie mainās atkarībā no minimālās algas, un pašlaik, piemēram, par staltbriedi būtu jāmaksā 3500 eiro, stirnu – 1500 eiro, zaķi vai mežirbi – 250 eiro, vilku – 2000 eiro.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
