foto: Ekobaze
Jaunā rūpnīcā pārstrādā auto un logu stiklu
Jaunajā rūpnīcā var pārstrādāt līdz 20 000 tonnu automašīnu stikla gadā.
Viena Vide Visiem
2021. gada 5. marts, 04:35

Jaunā rūpnīcā pārstrādā auto un logu stiklu

Kas Jauns Avīze

Līdz šim logu un automašīnu saplīsušo vai nevajadzīgo stiklu bieži vien pat ieraka atkritumu poligonos zemē. Tagad radusies jauna iespēja – Elektrēnos Lietuvā nodota Baltijā lielākās ekofabrikas pirmā kārta, kas pārstrādās auto, rūpniecības un sadzīves stikla atkritumus.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Projektā, kura vērtība pārsniedz vienu miljonu eiro, līdzekļus ieguldījis uzņēmums "Ekobaze", kas vairāk nekā desmit gadus gan Latvijā, gan Lietuvā vāc un pārstrādā otrreizējās izejvielas – plastmasu, metālu, riepas, stiklu un visu citu, kam iespējams nodrošināt otru dzīvi.

Ne viss stikls ir tikai stikls

“Ar katru gadu pasaulē rodas aizvien vairāk jaunu ražošanas materiālu, kas jebkurā gadījumā agri vai vēlu kļūst nelietojami, pat par spīti visiem centieniem. Tāpēc ļoti bieži sanāk tā, ka inovatīva izlaušanās mūsdienu industrijā jau pēc dažiem gadiem kļūst par problēmu ekosistēmai,” stāsta Ekobaze akcionārs Mariuss Kubiļus.

Auto un mājokļu stikls tam ir spilgts piemērs. Lielākoties tas vairs nav parasts stikls, bet sarežģīts kompozītu materiāls. Viena no sastāvdaļām ir drošības plēve, kurai jāpasargā no atlūzām, ja stikls sašķīdīs sīkos gabaliņos. Risinājums, kas ir izglābis un turpina glābt tūkstošiem dzīvību, vienlaikus nav ideāls apkārtējās vides veselībai.

foto: Shutterstock
Auto stiklu klāj drošības plēve, kurai jāpasargā no atlūzām.

Ierastā prakse Latvijā, Lietuvā un Igaunijā paredz izvest šādu nolietoto stiklu uz poligoniem, bieži vien būvgružu, bet citkārt arī nešķirotu sadzīves atkritumu veidā. Tāda pieeja ne tikai būtiski kaitē dabai, bet nav arī savienojama ar noslēgta cikla ekonomikas principiem.

Pirmie Baltijā

“Pudeļu, rūpniecisko stiklu veiksmīgi pārstrādā ilgus gadus, kamēr automašīnu, māju logu, siltumnīcu laminēto stiklu diemžēl visbiežāk ierok zemē. Pārstrādei to nepiemērotu padara materiāla nostiprināšana ar polimēru savienojumiem, kurus teorētiski varētu atdalīt no tīrā materiāla, taču neviens ar to pirms mums Baltijā nav nodarbojies. Kaut arī mūsu valstīs nav autorūpniecības, toties autoservisi ir pārstāvēti kuplā skaitā. Un tā ir tikai viena šā jautājuma daļa. Skatoties uz mirdzošo namu fasādēm, var iztēloties arī problēmas mērogus, ņemot vērā mūsdienu komerciālās apbūves tempus. Šajā sfērā problēma ir vēl nopietnāka,” norāda Kubiļus.

Noslēgti pirmie līgumi

Tagad ekspluatācijā nodota līnija, kas nodrošina lietota stikla atdalīšanu no dažādiem aizsargplēves veidiem. Pēc tam stiklu pārstrādā tālāk, un tas kļūst par izejvielu jauniem materiāliem. Plēvi izmanto kā degmateriālu, taču uzņēmums meklē arī šā plastikāta veida pārstrādes iespējas.

Gada laikā līnija var pārstrādāt līdz 20 000 tonnu automašīnu stikla. “Mēs jau tagad varam pārstrādāt atkritumus no visām Baltijas valstīm. Pirmie līgumi ar Latvijas uzņēmumiem jau ir noslēgti. Šajā sakarībā gribētos atzīmēt mūsu partneri Carglass Latvia, ar kuru sadarbība šobrīd ir visveiksmīgākā,” piebilst Kubiļus.

Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Tēmas