Superoga šeferdija - skāba, taču ļoti veselīga
Šeferdiju mēdz salīdzināt ar smiltsērkšķi ne tikai pelēcīgi zaļo lapu un dzeloņiem klāto zaru, bet arī izteikti skābo un ļoti veselīgo ogu dēļ.
Šeferdija uz Eiropu atceļojusi no Ziemeļamerikas, un to sākotnēji izmantoja dzīvžogos, jo neapgrieztie zari vijas cits ap citu un gadu gaitā saaug ciešā ērkšķainā dzīvžogā. Vēlāk atklāja, ka auga ogas ir ne tikai ēdamas, bet pat ļoti vērtīgas.
Sārtās skābās ogas satur A, C, E un P vitamīnus, organiskās skābes, miecvielas, kā arī pektīnvielas. To sastāvā ir likopēns, viens no vērtīgākajiem antioksidantiem, kas pasargā šūnas no bojājumiem jau molekulu līmenī. Regulāra šeferdijas ogu lietošana uzturā stiprina imunitāti, normalizē asinsspiedienu, nostiprina asinsvadu sieniņas. Tiesa, labi pieēsties šīs ogas nav iespējams, jo tās ir izteikti skābas, nedaudz to garšas īpašības uzlabo sals, tomēr sulā, ievārījumā, biezenī, želejā vai kaltētas garšo lieliski.
Ražai vajag vismaz divas
Rēķinies, ka dārzā būs nepieciešamas vismaz divas šeferdijas, jo šis augs ir divmājnieks. Kociņa dzimumu var noteikt pēc ziedpumpuriem: vīrišķajam kokam ziedpumpuri ir apaļi, bet sievišķajam iegareni un tuvāk piekļāvušies zaram.
Šeferdijas zied aprīlī ar pavisam nelieliem neciliem dzeltenīgiem ziediem, bet septembrī sāk sārtoties nelielās apaļās odziņas. Tās ir diezgan grūti nolasāmas, jo stingri turas pie zara, kura gali ir dzeloņiem klāti, tāpēc jāgaida, līdz ogas ir pilnībā gatavas un pašas krīt no zariem. Ražu viegli var novākt, ja uz zemes paklāj tīru materiālu un krūmu nedaudz pakrata, – ogas nobirs un atliks tikai savākt.
Pašam sava
Šeferdija ir viegli kopjama, turklāt tai patīk Latvijas klimats – pacieš gan –40 grādu aukstumu, gan pamatīgu svelmi, gan sausumu. Pavasara salnas ziediem nekaitē. Augi nav prasīgi pret augsni, vienīgi smagai augsnei pirms stādīšanas vajag pievienot granti, smilti vai mazus akmentiņus, lai būtu labāka ūdenscaurlaidība. Pie saldākām ogām varēsi tikt, ja atvēlēsi šeferdijai saules apspīdētu vietu, tiesa, ražot tā sāk 2–3 gadus pēc iestādīšanas. Ar katru gadu ogu būs arvien vairāk, un no pieauguša šeferdijas krūma varēsi ievākt pat 15 kg ražas ik gadu.
Visvairāk darba prasa regulārā šeferdijas apgriešana, un jau stādot jāizlemj, vai to gribēsi audzēt kā koku vai krūmu. Atbilstoši tam šeferdiju ik gadu veido un regulāri izgriez sausos, šķērsām augošos zarus, retini vainagu, lai saules gaisma tiek tam cauri. Nekopta šeferdija ātri vien saaug zaru mudžeklī, un nolasīt no tās ogas ir neiespējami.
