Kā apieties ar sakņu selerijām?
Sakņu seleriju uzglabāšanai vispiemērotākais ir sauss, labi vēdināms pagrabs; saknes var arī ierakt sausās smiltīs.
■ Ja pagraba nav, jāizlīdzas ar pieliekamo vai pat ledusskapi, taču tajā pāris nedēļas var uzglabāt niecīgu daudzumu, turklāt tās mēdz sažūt.
■ Visvērtīgākās seleriju saknes ir tās, kurām ceļš no dobes līdz šķīvim ir bijis visīsākais. Paņemot rokā, vajadzētu just saknes svaru – tas nozīmē, ka selerija nav nostāvējusi nepiemērotā vietā un izžuvusi. Labi, ja, pataustot mizu, tā šķiet mazliet mikla, nevis sačervelējusies.
■ Kātu selerijas pēc izskata atgādina rabarberus, tāpēc tās var arī mizot tāpat kā rabarberus. Ja kāti ir pārāk stiegraini, izmanto speciālo dārzeņu mizojamo nazīti. Savukārt saknei derēs ass parastais nazis, jo miza ir pabieza un grubuļaina.
■ Ja sakņu selerija ir nomizota, bet tūlīt netiek cepta vai vārīta, tā jāieliek vieglā citronūdenī, jo citādi zaudēs gaišo krāsu un kļūs neizskatīga.
■ Seleriju lapiņas kā garšaugs ir piemērots arī sasaldēšanai, taču, lai labāk saglabātos garša un smarža, ieteicams, sakapātas selerijas pārliet ar drusciņu ūdens un tad sasaldēt.
