Aizkrauklē atbalsta dabas daudzveidību
Viena no Latvijas pilsētām, kura izlēmusi eksperimentēt ar pļavām, ir Aizkraukle. Šovasar tās pašvaldība paziņoja, ka pilsētas robežās zaļās zonas netiks apkoptas tāpat kā parki pilsētas centrā.
Tā vietā, lai uzturētu skūtu mauriņu, piepilsētā pļaus tikai reizi sezonā. “Galvenais mērķis ir saglabāt dabiskās pļavas un dabas daudzveidību. Un mans viedoklis ir, ja mēs tomēr paskatāmies uz dabiskajām pļavām, tās ir ļoti skaistas un acij tīkamas,” par iniciatīvu stāsta Aizkraukles domes izpilddirektors Kaspars Sniedzītis.
Šīs vietas tik un tā tiek koptas, tikai citādi – vismaz reizi gadā nopļautas, taču šogad tas darīts jūlija beigās, ļaujot augiem iziet pilnu veģetācijas ciklu, lai sēklas spēj izplatīties un papildināt ainavu.
Pašlaik Aizkraukle ir sadalīta zonās, kur notiek dažāda zaļās zonas kopšana. Viena ir pilsētas centra teritorija – parki, mauriņi pie dzīvojamajām mājām, kur kopšana notiek pa vecam un zāles augstums nepārsniedz desmit centimetru. Šeit pļauj aptuveni astoņas reizes gadā.
Otrā zona ir trīs vietas, kur pļaus tikai reizi gadā. Pašlaik nopļautā zāle tiek sasmalcināta, bet ar nākamo sezonu tiks izskatīta iespēja to atdot lauksaimniekiem. Nu jau ir septembris, un ziedēšanas laiks jau beidzies, bet Aizkraukles iedzīvotāji un pilsētas viesi pašvaldības pļavas varēs baudīt Jaunceltnes ielā, blakus vasarnīcai Ziedi, un pie Kalnaziedu pilskalna.
Pasaulē samazinās augu daudzveidība, un šādas darbības vietās, kur dzīvo cilvēks, ir ļoti vēlamas. “Tas varbūt neizglābs retu sugu, bet šāda rīcība palīdz saglabāt vismaz kādu daudzveidību, puķu, putnu, dažādu kukaiņu skaitu,” Aizkraukles ierosmi atzinīgi vērtē dabas eksperts Viesturs Lārmanis.
Publikācija ir sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
