Krāšņais apzaļumotājs mežvīns: kas jāņem vērā, to audzējot

Pieclapiņu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia (L.) Planch) ir viena no lielākajām, visātrāk augošajām un izturīgākajām liānām. Pie mums šo krāšņo augu, kurš rudenī krāsojas koši sārts, izmanto pilsētas apzaļumošanā un ēku rotāšanā. Taču privātmāju, īpaši koka, fasādēs to neizmanto pārāk bieži, jo uzskata par agresīvu – ar savu spēcīgo sakņu sistēmu tas spēj burtiski ieaugt pamatos, ar ūsiņām pieķerties ēkas fasādei, turklāt tajā labprāt dzīvo grauzēji, kas var ienākt mājā. Kā ir patiesībā?

Lielisks apzaļumotājs

Žilbinoši oranžā vai sarkanā rudens lapu krāsojuma un patstāvīgā auga stiprinājuma dēļ tam nav konkurentu citu liānu starpā – visiem mežvīniem ūsiņas ļoti stipri pieķeras pat pie gludām sienām. Tas lieliski der drūmu mūra ēku sienu un citu efektīga un vienmērīga apzaļumojuma veidošanai.

No mežvīna var veidot skaistus tuneļus, pergolas, dekorēt vecus kokus un paviljonus.

Tas labi aug ļoti nabadzīgās augsnēs un ēnā, turklāt izmantojams arī horizontālās plaknēs, saglabājot visas savas labās apzaļumošanas īpašības.

Zem mežvīna neaug nezāles, taču tas netraucē citu lielu krūmu un koku augšanai. Tam ir arī praktiska nozīme – ar mežvīnu var panākt efektīvu siltumizolāciju, tas aizsargā ēkas un dārza paviljonus no vēja un lietus, turklāt tā blīvais zarojums un lapojums pasargā konstrukcijas no vides postošās iedarbības.

Lai nesaaug par daudz

Mežvīna agresivitāte izpaužas tikai tad, ja tam ilgstoši ļauj brīvu vaļu. Ja augu ierobežos, tas nekontrolēti nelīdīs dārzā, nebojās sienas un jumtu, neradīs ēnu, mitrumu un visu apkārt neapvīs. Lai tā nenotiktu, vienīgais, kas ir nepieciešams, – apgriešana. Ja mežvīns saaudzis, kur nevajag, vienkārši jāapgriež liekie dzinumi un jāsaīsina tā zari.

Jo vairāk to apgriezīs, jo blīvāka kļūs liānas lapotne un atklāsies vainaga ornamentālais musturs, jo vieglāk varēs tikt galā ar aktīvo augšanu. Vēl viens veids, kā ierobežot liānas augšanu, – kad augs virsmu ir nosedzis kā efektīga drapērija, pārtrauc tā laistīšanu un mēslošanu – tas būtiski palēninās tā augšanu augstumā un apjomā, bet netraucēs tam labi izskatīties un labi justies.

Mežvīnu var stādīt kā ļoti saulainās un gaišās vietās, tā arī pilnīgā ēnā, lai gan tas ir ēncietīgs, nevis ēnu mīlošs augs. Tāpēc, protams, labāk jutīsies vietā, kur kaut dažas stundas spīdēs saule. Vislabāk mežvīni attīstās un aug dažādas intensitātes pusēnā.

Liāna var augt jebkurā augsnē, pat sausā, tomēr stādīšanas laikā vēlams augsni ielabot. Mežvīns labi pacieš pārstādīšanu jebkurā vecumā.

Stādīšana, kopšana

Mežvīnu var stādīt gan pavasarī, gan rudenī. Stādi jānovieto 1 metra attālumā no būvēm vai atbalsta sienām un tikpat lielā attālumā no citiem lieliem augiem.

Pirms stādīšanas uzrok zemi un izveido palielas stādāmās bedres. Optimālie to izmēri – 60 cm dziļumā un platumā. Bedres dibenā ievieto ap 20 cm augstu drenāžas slāni, izmantojot sasmalcinātus ķieģeļus, šķembas un granti, lai radītu ūdenscaurlaidīgu slāni. No bedres izņemto augsni ielabo ar vienādās daļās sajauktu kūdru, kompostu, lapu trūdzemi un smiltīm.

Jauno augu sakņu kakliņam jāatrodas vienā līmenī ar augsni. To nedrīkst iedziļināt vai pacelt virs grunts līmeņa. Pēc stādīšanas katrs augs jāaplej vismaz ar 2 spaiņiem ūdens.

Pirmajā gadā jaunajiem stādiem nepieciešama minimāla kopšana – augsnes mulčēšana un laistīšana ar barības vielām. Tas nodrošinās ātrāku augšanu. Lai to stimulētu, augus var piebarot divreiz gadā. Pavasarī vai jūnijā ar minerālo pilnmēslojumu, pēc 1–2 mēnešiem – ar organisko mēslojumu vai atkārto minerālmēslojumu. Ja negribas, ka mežvīns aktīvi aug, piebarot nevajag.

Sausā vasarā vēlama laistīšana.

Pieclapiņu mežvīns ir pilnībā noturīgs pret slimībām un kaitēkļiem. Tas ir ziemcietīgs, tomēr pirmajā gadā pēc iestādīšanas to labāk piesegt ar egļu zariem vai sausām lapām. Vēlāk šāda aizsardzība vairs nav nepieciešama.

Ņem vērā

● Mežvīnam ir tendence pakāpeniski pacelt augsni un atkailināt saknes. Tad noteikti vajag piebērt svaigu augsni un augu nedaudz aprušināt. Vēlams to darīt rudenī.

● Apgriešana mežvīnam nav nepieciešama, izņemot sauso un bojāto zaru izgriešanu. Tas arī jādara, ja negribas, ka liāna izkļūst no tai paredzētās teritorijas. Pietiks ar dažu zaru izgriešanu vai saīsināšanu.