Rīgas Zooloģiskajā dārzā 20. reizi svērs Galapagu bruņrupučus. Atskats uz iepriekšējiem gadiem

Šo divdesmit gadu laikā bruņrupuču celšanas, nešanas un svēršanas lielmeistara Raimonda Bergmaņa virsvadībā Galapagu bruņrupucienes Trīnu un Čelsiju uz svariem ir cēluši gan dižākie Latvijas un Eiropas spēkavīri, gan Mr. Visums Aivars Visockis, gan “spēkasieva” Jolanta Logina, gan pasaules čempioni un olimpiskie medaļnieki, gan arī Latvijas čempions sievu kalnā nešanā un daudzi citi.

Ja svēršanas pirmsākumos Raimonds Bergmanis ar sarežģīto uzdevumu veiksmīgi galā tika viens pats, jo varenās bruņrupucienes svēra vien pussimts kilogramus, tad turpinājumā spēkavīram klājās arvien grūtāk. Arī šogad R. Bergmanis nebūs viens, jo aicinājis palīgā Kārli Bardeli, kurš airu laivā apairējis apkārt puspasaulei un sava ceļojuma laikā ne vienreiz vien saticies ar milzīgajiem ūdens bruņrupučiem, kā arī sacenties ar tiem airēšanas prasmēs. Sava Klusā okeāna šķērsošanas ceļojuma laikā viņš tomēr neesot iegriezies Galapagu salās, lai apskatītu milzīgos Galapagu bruņrupučus dzīvē un atvestu sveicienus Trīnai un Čelsijai no to savvaļas radiniekiem.

Diemžēl jāatzīst, ka regulāra seno jūrasbraucēju piestāšana Galapagu salās noveda pie straujas tur mītošo lielo lēnīgo rāpuļu skaita samazināšanās. Kuģotāji salās uzpildīja pārtikas krājumus, tostarp iznīcināja (apēda) gandrīz visus bruņrupučus (populācija no 250 000 dzīvniekiem 16. gs. samazinājās līdz 3000 pagājušā gadsimta 70. gados)

Galapagu bruņrupucienes Trīna un Čelsija uz Rīgas zoodārzu no Čikāgas tika atvestas 1995. gadā, un Raimonds Bergmanis tās sāka nest un svērt 2001. gada vasarā, kad varenie rāpuļi svēra vien ap 40 kg.

2019. gadā lielākā bruņrupuciene Trīna svēra jau 117 kg (gada laikā pieaugums par 1 kg), bet Čelsija – 90 kg (slaidāka par 2 kg).

Jāatzīst, ka stabils un prognozējams svara pieaugums pieaugušiem rāpuļiem vairs nav gaidāms un iespējamas nelielas svārstības. Kaut arī tiek uzskatīts, ka šīs sugas rāpuļu mātītes var sasniegt pat 150 kg svaru, tā vairāk vērtējama kā teorētiska iespēja. Lai arī kā būtu, dati par mūsu bruņrupucieņu svara izmaiņām ir visai vērtīgi, jo palīdz koriģēt viņu barības normas, ja svara pieaugums kļuvis pārāk straujš, vai laicīgi pamanīt iespējamās veselības problēmas, par ko liecinātu pārmērīgs svara zudums.

Savvaļā Galapagu bruņrupuči sastopami Galapagu salās. No atsevišķas saliņas  apdzīvojošajām 15 šo bruņrupuču pasugām 5 jau ir izzudušas. Galvenokārt – izmedīti gaļas ieguvei. Šīs sugas bruņurupuču tēviņi sasniedz 225 kg (rekords – 270 kg) svaru, mātītes – 100-150 kg. Iespējamais mūža ilgums – 150 un vairāk gadu.