Ar pareiziem katliem un durvju rokturiem var cīnīties pret infekciju
Var atcelt ārkārtējo situāciju, var pat izlikties, ka vīrusa nav, bet šī problēma tāpēc nepazudīs. Turklāt Covid-19 nav vienīgā sērga, un zinātnieki meklē risinājumus, kā apturēt infekciju, pirms tā sasniedz mūsu organismu. Viena no iespējām ir radīt īpašas virsmas, kas nogalina mikrobus vai neļauj tiem izvērsties.
Jau gadiem zināma problēma ir baktēriju pieaugošā izturība pret antibiotikām. Patlaban, nespējot ar zālēm uzveikt infekcijas, gadā mirst ap 700 000 cilvēku, bet, tā turpinoties, šis skaitlis sasniegs desmit miljonus, intervijā BBC brīdina pētnieks Džeralds Laruā-Momju no Londonas Impērijas koledžas. Izturīgāki kļūst arī vīrusi, sēnītes un parazīti.
Bīstamie izdzīvotāji
Laruā-Momju iesaka pārvērst par medicīnisku līdzekli virsmas, kurām pieskaramies katru dienu, tādējādi izplatot mikrobus. Piemēram, koronavīruss Sars-CoV-2 var izdzīvot uz kartona 24 stundas, uz plastmasas un nerūsējošā tērauda pat trīs diennaktis, kaut gan strīdīgs ir jautājums, cik ļoti tas saglabās savas sliktākās īpašības.
Zarnu nūjiņas un slimnīcās īpaši pacientiem pēc operācijām bīstamie zeltainie stafilokoki uz nedzīvām virsmām dzīvotspēju saglabā dažus mēnešus. Covid-19 pacientus apdraud ne tikai koronavīruss – kādā pētījumā noskaidrots, ka Ķīnas slimnīcā puse mirušo bija inficēti arī ar citiem bīstamiem patogēniem. Tieši tāpēc pandēmijas upuriem dod antibiotikas, kaut arī pašu vīrusu tās neietekmē.
“Mēs dzīvojam infekciju ielenkumā, tā ka nav nekas neparasts mūsu pašreizējā karā ar koronavīrusu. Un tagad ir ļoti svarīgi sagatavoties nākamajam. Nav zināms, kad tas sāksies,” saka Laruā-Momju.
Varu izmantoja jau senie grieķi
Pētnieks likmi liek uz vara sakausējumiem – šā metāla joni ir antibakteriāli un iedarbojas arī pret vīrusiem, var iznīcināt vairāk nekā 99,9% baktēriju divās stundās. Varš ir pat iedarbīgāks nekā sudrabs, kam vajadzīgs mitrums, lai aktivizētu pretmikrobu īpašības.
“Jau senie grieķi no vara izgatavoja gan medicīniskos instrumentus, gan virtuves piederumus,” atgādina Laruā-Momju. Tomēr mūsdienās varu reti izmanto medicīnas iestādēs, tas ir dārgs un grūti tīrāms, neizraisot koroziju, turklāt ne katram patiks klozetpoda sēdeklis no metāla.
Lāzera tehnoloģija
Laika gaitā varu aizstāja nerūsējošais tērauds un visbeidzot lētā plastmasa. Pētnieks uzskata, ka pietiks ar vara izmantošanu pašos karstākajos punktos, piemēram, durvju rokturiem un lifta pogām.
Turklāt vara virsmas var apstrādāt ar lāzeru, radot raupju tekstūru, kas palielina virsmas platību un tātad baktērijām nelabvēlīgo vidi. Šo tehnoloģiju izstrādājuši amerikāņu pētnieki no Perdjū universitātes Indiānā, atklājot, ka tā ir iedarbīga pat pret visizturīgākajām baktērijām. Šādi var uzlabot arī gūžas implantus, novēršot inficēšanās risku.
Skeptiķi neslēpj bažas, ka mikrobi var iegūt imunitāti arī pret varu, sudrabu un citām antibakteriālām virsmām. Laruā-Momju gan iebilst – ja baktērijas nav kļuvušas izturīgas pret varu pēdējo 3000 gadu laikā, diez vai tas notiks nākotnē.
