Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Lai sagatavotu žirafēm barību, zoodārza darbinieki plucina lucernu, kombinē granulas, stiepj zaru buntes. (Foto: Evija Trifanova/LETA)

Zoodārza iemītniekiem baltmaizes piebarošana draud ar nāvi 2

Mūsu mīluļi
8. februārī 05:37 2020. gada 8. februārī 05:37
 
Kārlis
Seržants
| Kas Jauns Avīze
Lai sagatavotu žirafēm maltīti, Rīgas Zooloģiskā dārza pavāri dienā pavada divas stundas. Šajā darbā ietilpst putekļu rīšana un nežēlīga šķaudīšana, plucinot lucernu, rūpīga dažādu granulu kombinēšana, smagu zaru bunšu un egļu zaru stiepšana. Dzīvnieki ir labi paēduši, bet…

Nesen savā pieredzē "Facebook" dalījās Keita, kurai pēc divu nedēļu darba zoodārzā bija sakrājies sakāmais par daļas apmeklētāju uzvedību.

Žirafes no zemes nemaz neēd

“Kā jums šķiet, cik patīkami man pēc tam ir atrast jūsu nosviestos cienastus. Žirafes no zemes neēd un ir ļoti izvēlīgas pārtikas izvēlē, bet jūsu sasviestie mēsli tikai rada lieku netīrību. Un… žirafe noteikti neatsauksies, ja skaļi kliegsi un dauzīsi stiklu, bet es gan noteikti atnākšu apskatīties, kas par lietu. Es tā novērtēju tās ģimenes, kas apkārt dzīvniekiem bezmaz sačukstas. Viņu miers un pacietība vienmēr vainagojas ar panākumiem – dzīvniekus viņi ieinteresē, un tie nāk tuvāk,” raksta Keita.

Zoodārza iemītnieki nudien nav badā, var apliecināt "Kas Jauns Avīze", kas barības gatavošanas laikā pabija vairākās dzīvnieku sekcijās – pārtiku gatavo no svaigām izejvielām, un reizēm tā ir visai specifiska. (Foto: Rojs Maizītis)

Zoodārza direktors Ingmārs Līdaka atzīst, ka apmeklētāju vēlme barot dzīvniekus joprojām pastāv, tomēr tās apjomi pēdējo gadu laikā ir mazinājušies – nu jau apzinīgākie zoodārza viesi paši šiem barotājiem aizrāda.

“Cilvēkiem šķiet, ka baltmaize neko sliktu dzīvniekam izdarīt nevar, bet tieši tā pirms dažiem gadiem bija par cēloni, kad mokošā nāvē nobeidzās trīs mēnešus vecs ziemeļbriedēns. Viskaitīgākā pārtika ir čipsi, un arī burkāns ar lielo cukura saturu nav nekas labs,” brīdina Līdaka.

Zoodārza iemītnieki nudien nav badā, var apliecināt "Kas Jauns Avīze", kas barības gatavošanas laikā pabija vairākās dzīvnieku sekcijās – pārtiku gatavo no svaigām izejvielām, un reizēm tā ir visai specifiska. (Foto: Rojs Maizītis)

Aizķepināja barības vadu…

Ziemeļbriedim, kas radis pie plānas mazkaloriju pārtikas, baltmaize aizķepēja barības vadu, un tas beidzās traģiski. Vēl pirms kāda laika tieši tāpat no baltmaizes bojā gāja arī divi kazlēni Lauku sētā.

Ir secināts, ka šī piebarošana ne tikai izraisa pēkšņu nāves gadījumu, bet arī samazina dzīvnieku mūža ilgumu ilgtermiņā. “Kad dzīvnieks nomirst, mēs cenšamies ļoti sīki noteikt nāves cēloni un tad redzam, ka ir bojātas aknas vai nieres, un tas arī norāda uz nepareizu pārtiku,” saka Līdaka.

Nezināšanas dēļ daudzi pat nesaprot, kurš dzīvnieks ko ēd. Piemēram, surikati nav nekādi veģetārieši, bet apmeklētāji samet viņiem aplokā cepumus. Šajā gadījumā gan nav ļaunuma bez labuma – kad vakarā paknābāt cepumus atlido zvirbuļi, surikati vienu otru arī noķer.

Zoodārza iemītnieki nudien nav badā, var apliecināt "Kas Jauns Avīze", kas barības gatavošanas laikā pabija vairākās dzīvnieku sekcijās – pārtiku gatavo no svaigām izejvielām, un reizēm tā ir visai specifiska. (Foto: Rojs Maizītis)

Zoodārzā var novērot, pie kuriem būriem vairāk nomīdītu augu un pat iestaigātas taciņas, taču barotāji nodara vēl vienu ļaunumu. Dzīvnieks vairs nestaigā pa aploku, bet kā piekalts stāv pie sētas, un skatītājiem estētiskā baudījuma vairs nekāda. Vienu laiku arī lāči nedarīja neko citu, kā visu dienu nekustīgi sēdēja uz pakaļkājām un gaidīja no augšas nomestu cienastu.

Briežiem ķērpji, roņiem skumbrijas

Zoodārza iemītnieki nudien nav badā, var apliecināt "Kas Jauns Avīze", kas barības gatavošanas laikā pabija vairākās dzīvnieku sekcijās – pārtiku gatavo no svaigām izejvielām, un reizēm tā ir visai specifiska.

Zoodārza iemītnieki nudien nav badā, var apliecināt "Kas Jauns Avīze", kas barības gatavošanas laikā pabija vairākās dzīvnieku sekcijās – pārtiku gatavo no svaigām izejvielām, un reizēm tā ir visai specifiska. (Foto: Rojs Maizītis)

Ziemeļbriežu kopēja Sanita savus aizbilstamos baro ar zaru slotiņām un granulām, pamatēdiens ir speciāli no Somijas importēti Islandes ķērpji briketēs – katru gadu zoodārzs par tiem samaksā 5000 eiro. Katram briedim dienā nepieciešami 600 grami ķērpju, un krājumi plok diezgan ātri.

Kazuāra maltīte ir svaigi augļi un dārzeņi, bet ronim spainītī – piecas kārtīgas skumbrijas. Mazajiem nakts dzīvnieciņiem papildus augļiem un zaļumiem jāgatavo arī kas īpašs.
Zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana nodemonstrē izdobtu koka zaru, kurā mazajiem mērkaķīšiem kalitraksiem un galago no speciāla pulvera jāgatavo sveķu maisījums. Dzīvnieciņi ir tik tramīgi, ka, pat nedaudz piesitot pie stikla, pazūd kā nebijuši, tāpēc, lai kaut ko šajā ekspozīcijā Tropu mājā ieraudzītu, ir jābūt ļoti klusiem.

Zoodārza iemītnieki nudien nav badā, var apliecināt "Kas Jauns Avīze", kas barības gatavošanas laikā pabija vairākās dzīvnieku sekcijās – pārtiku gatavo no svaigām izejvielām, un reizēm tā ir visai specifiska. (Foto: Rojs Maizītis)

Arī tīši noziegumi

No Tatjanas pārraugāmajiem dzīvniekiem apmeklētāji visvairāk ar to pašu baltmaizi gribot cienāt dzeloņcūkas, kam tā nekādi nav dabiska barība.

Ļoti reti, bet tomēr gadās arī pa kādam ļaunprātim, kurš tīši grib dzīvniekiem nodarīt pāri. Pirms dažiem gadiem ēzelītim iebaroja baterijas, bet zebrai domātajā sienā atrada sabāztas naglas… Ēzelītis nomira, zebra, par laimi, vēl nebija sākta barot. Arī pie lāčiem reiz iemesta stikla pudele, kura saplīsusi un zvērs sagriezis kāju.

Zoodārza iemītnieki nudien nav badā, var apliecināt "Kas Jauns Avīze", kas barības gatavošanas laikā pabija vairākās dzīvnieku sekcijās – pārtiku gatavo no svaigām izejvielām, un reizēm tā ir visai specifiska. (Foto: Rojs Maizītis)

Katru dienu uzkopjot briežu aploku, atradumi ir dažādi – sākot ar pudeļu korķiem un beidzot ar bērnu knupīšiem. Vislielāko izbrīnu zoodārza darbiniekos izraisa priekšmeti, kurus apmeklētājiem izdodas pazaudēt netīši.

Telefons pie krokodila

Pie roņiem bieži atrod rotaļlietas, brilles un reiz pat zobu protēzi. Vislielākais pārsteigums vēl joprojām ir un paliek savulaik ziloņa Radžas apēstais un dabiskā veidā ārā izvadītais lietussargs, kas, par laimi, nebija atvēries.

Zoodārza iemītnieki nudien nav badā, var apliecināt "Kas Jauns Avīze", kas barības gatavošanas laikā pabija vairākās dzīvnieku sekcijās – pārtiku gatavo no svaigām izejvielām, un reizēm tā ir visai specifiska. (Foto: Rojs Maizītis)

Nesen kādam apmeklētājam baseinā pie krokodiliem iekrita mobilais telefons, un šī situācija radīja divus neapmierinātus cilvēkus. Telefona īpašnieks bija neapmierināts, ka neviens neskrien un neglābj viņa mantu, un kopējs, kurš saprata, ka agri vai vēlu būs jāķeksē telefons ārā no baseina, kurā peld četrmetrīgs krokodils.

Lūdz nebiedēt dzīvniekus

“Zoodārza politika ir – mēs veidojam dzīvniekiem maksimāli tuvus apstākļus viņu dabiskajai dzīves videi un tajā pašā laikā domājam par to, lai cilvēkiem būtu iespējami ērti viņus apskatīt. Bet tad ekspozīcijā Āfrikas savanna, kura tikko atvērta un dzīvnieki vēl pie cilvēkiem nav pieraduši, ienāk ģimene un piecgadnieks sāk lēkāt pa tiltiņu. Dzīvnieki bailēs saspiežas stūros, bet vecāki neko – lai tik lēkā,” novērojis Līdaka.

Zoodārza iemītnieki nudien nav badā, var apliecināt "Kas Jauns Avīze", kas barības gatavošanas laikā pabija vairākās dzīvnieku sekcijās – pārtiku gatavo no svaigām izejvielām, un reizēm tā ir visai specifiska. (Foto: Rojs Maizītis)

Informatīvie stendi ar ieteikumiem, kā uzvesties apmeklētājiem, ir izvietoti visās malās, bet diemžēl lielākais sods, kas draud pārkāpējiem, ir izvadīšana pa vārtiem. Protams, ja pastrādāts kas administratīvi vai pat krimināli sodāms, tad gan personāls talkā sauc policiju, bet tādi gadījumi ir ārkārtīgi reti.

Zoodārza iemītnieki nudien nav badā, var apliecināt "Kas Jauns Avīze", kas barības gatavošanas laikā pabija vairākās dzīvnieku sekcijās – pārtiku gatavo no svaigām izejvielām, un reizēm tā ir visai specifiska. (Foto: Rojs Maizītis)

Zoodārza ēdienkarte

Ko gada laikā apēd Rīgas zoodārza 3340 iemītnieki
-    18 000 kg augļu (gan vietējos, gan eksotiskos)
-    42 000 kg dārzeņu (kartupeļus, bietes, burkānus u.c.)
-    48 250 kg speciālas kombinētās barības
-    4600 kg graudu (auzas, kviešus, saulespuķu sēklas utt.)
-    89 kg riekstu un žāvēto augļu
-    86 kg medus
-    57 l eļļas
-    12 400 olu un 565 paipalu olas
-    700 kg biezpiena
-    250 600 kg zāles, 150 000 kg siena un 20 400 lucernas siena
-    10 000 kg zaru slotiņu un 6500 kg zaru
-    15 280 kg gaļas
-    26 700 trušu, grauzēju un paipalu
-    14 330 kg zivju
-    77 kg garneļu, mīdiju un kalmāru filejas
-    480 kg kukaiņu
-    210 kg žāvētu sānpelžu vēzīšu
-    630 gramus artēmiju (ļoti sīki vēzīši)
Ar tik bagātīgu ēdienu karti jātic, ka zoodārza dzīvniekiem klājas lieliski, tāpēc nesarežģīsim viņiem dzīvi ar savu dienišķo baltmaizi un ievērosim vienkāršos, bet pamatotos noteikumus.

Zoodārza iemītnieki nudien nav badā, var apliecināt "Kas Jauns Avīze", kas barības gatavošanas laikā pabija vairākās dzīvnieku sekcijās – pārtiku gatavo no svaigām izejvielām, un reizēm tā ir visai specifiska. (Foto: Rojs Maizītis)

Citi šobrīd lasa

Maskās un bez ballītes - Solvitas Āboltiņas meitai izlaidums pandēmijas skartajā Itālijā
VIDEO: liktenīgajā dienā svinot kāzas, fotogrāfs iemūžinājis precīzi to brīdi, kad Beirūtā nograndis sprādziens
Izvirzītas vairākas versijas, kā sācies Covid-19 uzliesmojums Murjāņu Sporta ģimnāzijā
Skatīt visus komentārus

«Там все клоунада!» Критик высказался про брак Пугачевой и Галкина

«ЭКО — это априори рак?»: Врач-гинеколог и жена Малинина высказалась о Фриске и Заворотнюк