Segt vai nesegt rozes? Rožkopja Jāņa Uzulnieka padoms
Ja rudenī rožu dzinumus esi saīsinājusi, nogriežot zaļos (jaunākos) dzinumus un noņēmusi rozēm lapas, tad tagad apber rozes ar kūdras mulčas kārtu un vēro laikapstākļus.
Visbīstamākais rozēm ir kailsals. Ja gaisa temperatūra diennaktī noslīd zem –8, rozes vēlams piesegt ar džutas audeklu, skujām vai ko citu piemērotu. Pāri skujām var likt vecas segas, tikai pie augiem jāveido karkass, lai rozes neaplauž. Kad gaisa temperatūra paaugstinās, segas jānoņem (citādi augi izsutīs). Vīteņrozes ieziemošanai jānoliec pie zemes, jāpārliek, piemēram, augļu kastes un, kad sākas sals, jāapsedz ar džutas maisiem vai vecām segām. Pie augiem jāliek asas egļu skujas vai peļu inde, jo grauzēji var nežēlīgi nograuzt mizu.
Rožkopis Jānis Uzulnieks sedz tikai vīteņrozes, ko ziemas sākumā pieliec. Viņš iesaka segt rozes ar materiālu, kas nesaplok, jo, samircis lietū sniegā un atkušņos, tas rozēm nodarīs vairāk ļauna nekā laba. Turklāt sāniem jāpaliek vaļā, lai augi ventilējas. Segšanai viņš izmanto, piemēram, celtniecības tentus.
Vēl svarīgi, kur rozes aug: pie mājas piestādītas, tās mazāk cietīs no sala nekā klajā laukā – no tā atkarīgas arī tavas rūpes ziemā.
Tātad atbilde – salā zem –8 grādu gaisa temperatūras rozes sedzam, bet siltākos laikapstākļos un atkusnī atsedzam: ja nevēlies atstāt puķes dabas mātes ziņā, ķimerīga darbošanās visai ziemai garantēta!
