Kā izveidot garšaugu kociņu?
Kociņa veidošanai ir piemēroti tādi garšaugi, kuru kāti un zari laika gaitā pārkoksnējas un līdz ar to spēj veidot stabilu stumbru kā, piemēram, rozmarīns, salvija, lauru koks u. tml.
Jārēķinās, ka kociņu nāksies regulāri un diezgan nesaudzīgi apgriezt, lai sanāktu glīts vainags. Kad tas būs izdevies, varēs baudīt vairākus labumus: pirmkārt, šāds kociņš būs gana izturīgs, otrkārt, labos apstākļos tas priecēs gadus desmit un pat vairāk, treškārt, kalpos par allaž zaļu garšaugu rezervi un, ceturtkārt, ar savu dekoratīvo izskatu vasarā izdaiļos pagalmu, ziemā – vēsāku verandu, gaišu palodzi vai ziemas dārzu.
Siltākas ziemas, kad gaisa temperatūra nenokrītas zem nulles, tas, rūpīgi satīts, var pavadīt arī uz dienvidu puses balkona vai terases – galvenais, lai sals un pārmērīgs slapjums netiktu klāt stumbram un saknēm.
Kā to dara
■ Nepieciešams stabils, gana liels māla puķupods, kas neapgāzīsies, ja kociņš paaugsies lielāks.
■ Poda apakšā iepilda granulu kārtu, virsū ber dārza augsni vai speciālo, garšaugiem domāto augsni un mēreni salaista.
■ Iestāda garšaugu, piemēram, salviju vai rozmarīnu, un ļauj, lai tas stabili iesakņojas.
■ Pēc tam katru sānzaru, kas ir zaļš un nav pārkoksnējies, konsekventi nogriež.
■ Ja garšaugs jau ir paaudzies garāks, to piesien pie koka vai bambusa mietiņa – stabilitātei.
■ Kad garšaugs izaudzis vēlamajā augstumā, ar šķērēm nogriež galotni. Pēc tam tas dzīs sānu dzinumus un augs kuplumā. Tad ar šķērēm regulāri pielīdzina un veido vainagu. Jebkuru dzinumu, kas spraucas laukā no stumbra, nogriež.
■ Pavasarī vainagu apgriež vismaz par ceturtdaļu, pat vairāk.
