Atkritumu imports var būt veiksmīgs
Šovasar notikušais ugunsgrēks Slokā atklājis, ka Latvija importē atkritumus – plastmasas iepakojumus un citas drazas – pārstrādei. Slokā glabātas kravas no Zviedrijas, Ventspils pievārtē teju divus gadus iestrēgušas ķīpas no Lielbritānijas.
Tas izklausās slikti un, kā liecina ugunsnelaime Jūrmalā, arī var beigties slikti. Tomēr atkritumu eksports un imports var būt arī veiksmīgs, un Eiropā ir šādi piemēri.
Piemēram, Roma maksā Austrijas enerģētikas uzņēmumam EVN, lai atbrīvotos no 70 000 tonnām mājsaimniecību atkritumu gadā. Tos ar kravas vilcieniem nogādā pāri Alpiem Cventendorfā pie Donavas, kur austrieši atkritumus pārvērš enerģijā – sadedzina, pārvēršot karstās izplūdes gāzēs. Tvaiku saņem elektrostacija, kur tas pārtop elektrībā, ko izmanto 17 000 māju.
Vest atkritumus vairāk nekā 1000 kilometru tālu nešķiet prāta darbs, bet tā ir daļa no Eiropas Savienības centieniem mazināt to drazu apjomu, kas nonāk poligonos.
“Tas nav traki,” uzstāj EVN pārstāvis Gernots Alfons, uzskatot šo par videi draudzīgu risinājumu. “Otra alternatīva varētu būt novietot atkritumus poligonos, kas rada daudz metāna emisijas un lielu ietekmi uz CO2. Ir daudz labāk transportēt šos atkritumus uz rūpnīcu, kurai piemīt augsta energoefektivitāte, tādu kā mūsējā.”
Bez šā darījuma Roma slīktu atkritumos vēl vairāk. Pat elegantajā Prati rajonā netālu no Vatikāna ir redzamas pārpildītas tvertnes. Pilsēta rada vairāk atkritumu nekā spēj tikt galā, izgāztuves ir pārpildītas, un retums nav skandāli, kad atklājies, ka atkritumu nozari savā kontrolē ieguvusi mafija, kas domā tikai par naudu, nevis vidi.
