Kurzemes piekraste joprojām piedrazota ar plastmasu
Pašlaik plastmasas izstrādājumu piesārņojums Kurzemes piekrastē galvenokārt vērtējams kā nemainīgi liels, atzīst vides eksperts, ekspedīcijas Mana jūra līderis Jānis Ulme.
Vides izglītības fonda rīkotā ekspedīcija kārtējo reizi devusies 500 kilometru garajā ceļā gar Latvijas piekrasti kājām no Nidas līdz Ainažiem. Tās laikā dalībnieki iepazīst dabu un veic atkritumu uzskaiti liedagā.
Ulme stāsta, ka šogad liels piesārņojums novērots Rucavas novadā. Satraucošs ir arī nemainīgi lielais plastmasas atkritumu īpatsvars lielākajā daļā Kurzemes piekrastes. Tas norāda uz nopietnākām problēmām nekā tikai apsaimniekotāju neefektivitāti.
“Papīra, metāla vai stikla vides piesārņojums nerada apdraudējumu veselībai, savukārt plastmasa gan. Sadaloties jūras vidē, tā rada negatīvus ekosistēmas efektus, jo lēnām nonāk barības ķēdē. No zivīm un putniem kaitīgas plastmasas sastāvdaļas atgriežas arī uz cilvēku pusdienu galdiem,” brīdina Ulme.
Tomēr ir arī teritorijas, kuros novērojamas labas pārmaiņas. Kā piemērus Ulme minē Bernātus un Ziemupi: “Tās ir vietas, kur apmeklētāju noslodze pieaug, bet vides apsaimniekošana ir pareiza, un iedzīvotāji teritorijas uzturēšanai ir pietiekami koordinēti. Tur situācija ir ļoti laba.”
Ulme atzīst, ka no malas ir grūti noteikt kopējo jūras piesārņojumu, jo krastā izskalo tikai 15% atkritumu. Vēl 15% peld pa ūdens virsmu, bet 70% atkritumu atrodas zem ūdens.
Vidēji 80% drazu nāk no sauszemes. “Tie ir vai nu piekrastes tūrisma, nepareizas apsaimniekošanas, vai arī kanalizācijā jauši vai nejauši nokļuvuši atkritumi. Tikai viena piektdaļa jūras piesārņojuma ir no parastajiem vaininiekiem – zvejniecības, kuģniecības un atpūtas kuģniecības,” skaidro Ulme.
Vides izglītības fonds sadarbībā ar vairākiem Baltijas jūras reģiona partneriem Latvijā ir sācis īpašas metodikas testēšanu. Eksperti ar tās palīdzību mēģina noteikt, cik lielu daļu piekrastes piesārņojuma veido Latvijas iedzīvotāju atkritumi, kas sākotnēji nonākuši upēs un pēcāk ienesti jūrā. Metodiku izstrādājis Somijas Vides institūts.
Vienā dienā ekspedīcijas dalībnieki noiet 20 līdz 30 kilometru, tāpēc visu maršrutu viņi plāno pieveikt līdz 10. augustam.
