Franču bagetes grib iekļaut UNESCO kultūras mantojumā
Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalsta savas valsts maiznieku ierosmi iekļaut UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā bagetes – garās franču maizes.
“Mūsu bageti apskauž visā pasaulē,” paudis Makrons. Franču maizniekus iedvesmo itāļu kolēģu sekmes, kuri decembrī panāca Neapoles picas mākslas iekļaušanu minētajā sarakstā.
Tā mērķis ir saglabāt tradīcijas globalizācijas apstākļos, un īpaša komiteja katru gadu sapulcējas un lemj par saraksta papildināšanu. Tas nozīmē, ka, piemēram, vairs nedrīkst katru plāceni dēvēt par Neapoles picu, ja tā nav izcepta pēc labākajām pizzaiuolo tradīcijām, mīklu pamatni virpinot un mētājot gaisā.
Tāpat franču maiznieki uzsver, ka kuru katru mīklas izstrādājumu nevar saukt par bageti tikai tāpēc, ka izskats ir līdzīgs. Ļoti svarīgi ir saglabāt īstās bagetes recepti.
“Teju neiespējami ir neiekaist dusmās, kad redzi, kādas kvalitātes maizi pārdod lielveikalos. Maizi piegādā sasaldētā veidā, to ved no Rumānijas vai vēl no kaut kurienes, tā nerīkojas saskaņā ar beķeru meistarības likumiem,” intervijā interneta vietnei "Atabula" sašutumu pauž Francijas Nacionālās maiznieku un konditoru konfederācijas vadītājs Dominiks Anrakts.
Nemateriālajā kultūras mantojumā iekļautas ne tikai kulinārās, bet arī mūzikas, amatu un citas tradīcijas, piemēram, joga, spāņu deja flamenko, tibetiešu opera, Nīderlandes dzirnavnieku prasmes, beļģu alus kultūra, franču medības ar piekūniem, Igaunijas Veru apriņķa tvaika pirts rituāli – kopumā 350 vienību.
Franči var lepoties arī ar sarakstā iekļauto nacionālo gastronomijas kultūru – par cilvēces mantojumu atzīts, kā viņi klāj galdu un izvēlas vīnu atbilstoši maltītei. Latvija ir pārstāvēta ar Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīciju (kopīgi ar Lietuvu un Igauniju) un Suitu kultūrtelpu.
