Zosis nesteidz uz dienvidiem, bet paliek Latvijā
Kurzemniekus pārsteidz lieli zosu bari – putni, kā ierasts, oktobrī nav aizlidojuši uz siltajām zemēm, bet gan apsēž ziemāju sējumus. Par šķietami dīvaino gājputnu uzvedību izskan visdažādākie minējumi – lidoņus dezorientējušas Zemes magnētiskā lauka izmaiņas vai ietekmējušas klimata pārmaiņas.
Arī "Kas Jauns Avīze" novēroja lielu zosu baru Talsu pusē. Parasti zosis jau oktobrī lido uz siltajām zemēm, bet tagad šo grafiku nav ievērojušas. Oktobra vidū zosis gan sāka no Latgales un Vidzemes lidot uz dienvidiem, bet nekur tālu nav tikušas.
Rita Pakalna savā Draugiem.lv profilā raksta: “Nedzīvoju pasaulē pirmo gadu desmitu, bet ko tādu novēroju pirmo reizi. Jau kuro dienu redzu milzu zosu barus laižamies atpakaļ uz ziemeļiem! Arī nesen Dienvidkurzemes debesis pieskandināja zosis, un es apjukusi stāvēju, nezinādama, ko par viņām domāt, ko novēlēt novembrī, kad visa ziema ir priekšā? Kas tas ir par sajukumu dabā?”
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus "Kas Jauns Avīzei" skaidro, ka ar zosīm nekas īpašs nenotiek: “Zosis ir tuvie migranti. Tās nelido uz Āfriku vai Indiju, bet gan tepat uz Rietumeiropu. Viņu aizceļošana atkarīga no laika apstākļiem, zosis ir elastīgas. Ja ir pieejama barība un nav uzsnidzis sniegs, daļa var palikt arī Latvijā. Pirms deviņiem gadiem pie mums tūkstošiem zosu varēja redzēt vēl decembrī.”
Egīla Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas prezidents Uldis Klepers "Kas Jauns Avīzei" noraida versiju, ka zosis varētu būt dezorientējušas magnētiskā lauka izmaiņas: “Tikai nosacīti Zemes magnētiskā lauka pārmaiņas varam saistīt ar putnu migrāciju. Te jāņem vērā daudzi citi faktori – ziemas pie mums iesākas vēlāk, arī barības bāze palielinās. Primārais šajā ziņā ir barība. Paskatieties uz tiem pašiem strazdiem – viņi tagad paliek Polijā vai Vācijā un vairs nelido uz Dienvideiropu.”
