Pikniks pilsētā? 5 svarīgi noteikumi, tostarp - nekādas iedzeršanas!
Beidzot iestājoties patiešām siltam laikam, rīdziniekus interesē, kur pilsētas teritorijā var rīkot pikniku. Lai atpūta būtu veiksmīga un nepiesaistītu pašvaldības policistu uzmanību, jāievēro daži noteikumi.
Ugunskurus patvaļīgi kurināt nedrīkst
Šis aizliegums attiecas uz publiskiem apstādījumiem, pilsētas pludmalēm, parkiem, mežiem, Piejūras dabas parku un aizsargājamajām teritorijām pie Baltijas jūras. Noteikumi ir spēkā 365 dienas gadā. Izņēmums – pašvaldības speciālistu īpaši ierīkotas vietas ugunskuru kurināšanai.
Kā lai uzcep šašliku vai desiņas brīvā dabā? Šādam nolūkam ir atļauts izmantot grilu, mangalu vai šašliku cepamo ierīci. Rīgā ir vietas, ko izpilddirekcijas šādām vajadzībām ir atbilstoši aprīkojušas.
Piemēram, trīs mangali ierīkoti atpūtas vietā pie Bābelītes ezera. Mangals ir arī pie Dambjapurva ezera. Bez publiskai lietošanai paredzētajiem mangaliem iespējams lietot arī personiskos, līdzi paņemtos.
To izmēru un formu noteikumi nenosaka, galvenais – lai ogles nekādā veidā nesaskartos ar zemi un tiktu dedzinātas metāla paliktnī. Mangals nedrīkst nodarīt kaitējumu stādījumiem. Turklāt tā lietošanā jāievēro ugunsdrošības noteikumi un ražotāja rekomendācijas. Vienkāršāk sakot – jums jākontrolē liesma mangalā un jābūt pārliecinātiem, ka jebkurā brīdī to būs iespējams nodzēst.
Sods par ugunskuru kurināšanu pilsētas pludmalēs – līdz 71 eiro, apstādījumos – līdz 350 eiro, par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu – līdz 350 eiro, Piejūras dabas parkā – līdz 1000 eiro, par ugunskuriem aizsargājamajās teritorijās pie Baltijas jūras – līdz 1400 eiro.
Tikai noteiktās vietās
Pikniku nedrīkst rīkot vietās, kurās pašvaldība izvietojusi aizlieguma zīmes, piemēram, Rīgas kanāla nogāzēs.
Teritoriju, kur to drīkst darīt, ir ļoti daudz. Sauļoties un rīkot piknikus ir atļauts zaļajā zonā ap Māras dīķi, Mārupītes dabas parkā, Piejūras parkā, Ķengaraga, Strazdumuižas, Ozolaines, Dzegužkalna, Nordeķu, Uzvaras, Bišumuižas, Anniņmuižas un Ēbelmuižas parkā Ziepniekkalnā, arī Kleistos pie Hapaka grāvja, Biķernieku, Šmerļa, Juglas, Ziepniekkalna, Ulbrokas, Imantas un Bolderājas zaļajā masīvā un daudzās citās vietās.
Protams, visērtāk uz pikniku pulcēties vietās, kur jau ierīkoti galdi un soliņi, izvietotas atkritumu urnas. Tā tas ir Lucavsalā, Mežaparkā, Buļļupes labajā krastā. Taču, ja patīk iekārtoties zālītē, mierīgi to dariet. Galvenais – vispirms pārliecinieties, vai uz šo teritoriju neattiecas aizlieguma zīmes.
Sods par šādu atpūtu aizliegtā vietā – līdz 142 eiro.
Nekādas iedzeršanas
Piknika vietā nedrīkst atrasties ar atvērtu alus skārdeni vai pudeli vai citu alkoholisko dzērienu jebkāda veida atvērtā tarā.
Ja kāds iedomājas, ka var šo noteikumu veikli apiet, noslēpjot alkohola pudeli necaurspīdīgā iepakojumā (papīra tūtā, maisiņā), viņš ļoti maldās. Visā Rīgas teritorijā publiskās vietās alkoholu lietot ir aizliegts.
Sods par alkohola lietošanu publiskā vietā, kuru nav speciāli noteikusi pašvaldība, – līdz 140 eiro.
Pēc sevis jāsakopj
Pēc piknika atpūtas vieta jāsakopj. Ja līdzās ir atkritumu konteineri, atkritumi jāizmet tur. Ja konteineru nav, atkritumi jāsavāc un jāņem līdzi.
Publiskās vietās aizliegts arī spļaut un kārtot savas dabiskās vajadzības. Atruna, ka neesat pamanījis tualeti, nedarbojas: visi galvaspilsētas parki un zaļās zonas ir ar tām aprīkoti. Tās ir vai nu stacionāras, vai biotualetes. Izvēloties vietu piknikam, jau iepriekš padomājiet par savām sanitāri higiēniskajām vajadzībām.
Sods par spļaušanu vai atstātiem atkritumiem – līdz 71 eiro. Ja esat piemēslojuši atpūtas vietu dabas parkā – no 30 līdz 1000 eiro. Sods par savu dabisko vajadzību nokārtošanu tam neparedzētā vietā – līdz 71 eiro.
Telti uzsliet nedrīkst
Lai cik jauki jūs arī būtu iekārtojušies piknikam, apdzīvot šo teritoriju ir aizliegts. Tas nozīmē, ka tur palikt nakšņot (teltīs vai vienkārši zem atklātas debess) pašvaldības noteikumi aizliedz.
Sods par nakšņošanu publiskās vietās – līdz 14 eiro, par nakšņošanu peldvietās – līdz 71 eiro.
