Nezāles. Neatstāj pļavā, bet liec tās uz šķīvja!
Pavasaris klāt, un uz daudzām palodzēm dīgst zaļumi, ar kuriem papildināt tik pavasarīgo ēdienkarti. Diedzējumus mūsdienās cilvēks ir iemācījies novērtēt, bet kāpēc daudzi tam, ko daba dod par brīvu, paiet garām?
Pavasaris šķīvjos parasti ienāk ar zaļu krāsu – vai tie būtu kressalāti vai pirmie lociņi. Bet daudzi piemirst par savvaļas augiem, kur mums nevajag ieguldīt savas pūles, lai ko izaudzētu – tikai aiziet un noplūkt.
Lielākajā daļā gada mēs šos augus nicinām, izravējam no dobēm, saucam par nezālēm, metam pēc iespējas tālāk, lai tikai tiktu no tiem vaļā. Bet pavasarī – nav nekā vērtīgāka, ko daba mums var piedāvāt. Jo visu šo nezāļu jaunās lapiņas ir pilnas ar vitamīniem, minerālvielām, kas mūsu organismam ir tik vajadzīgas, un tās satur visas šīs vielas daudz vairāk nekā vēlāk izaudzētie dārzeņi, ogas un augļi. Nezāles ne tikai bagātinās garšu buķeti pavasarī, bet arī stiprinās organismu un ārstēs. Un visvērtīgākās tās ir uzreiz pēc noplūkšanas, tāpēc tās jāēd – no lauka pa taisno liekot uz šķīvja.
To, ka cilvēks vācis un ēdis savvaļas augus, var pierādīt ar ļoti daudziem pierakstiem, liecībām, izrakumiem. Vēl 20. gadsimta sākumā pavasaris nebija iedomājams bez pirmo nātru zupas vai balandu salātiem. Tikai mūsdienās, kad veikali stāvgrūdām pilni ar pārtiku, cilvēkam nav motivācijas iet un vākt sev ēdamo un tā saucamajai vācēju kultūras ērai ir pielikts punkts. Bet varbūt tomēr nav?
Pavasarī dabā ir spēks! Pēc ziemas miega viss mostas, un pašā sākumā spēks ir nepieciešams visvairāk, tāpēc arī jaunajās lapiņās ir visvairāk vērtīgo vielu. Kad pavasarī mums viss apkārt sāk zaļot un plaukt. Aizmirsti par citiem C vitamīna avotiem. Jaunajās lapiņās un pumpuros vitamīnu ir vairāk, un, kas vissvarīgāk, – tie ir pilnībā dabīgi vitamīni. Iedomājieties, nātrēs vien ir divas reizes vairāk C vitamīna nekā upenēs.
Kādas nezāles ir vērts vākt?
Ir lasīti apgalvojumi, ka pavasarī var droši iet dabā un ņemt visu, kas intuitīvi uzrunā, tomēr šāds apgalvojums kādā var radīt arī apjukumu. Ja ir milzīgi aizspriedumi pret gārsām, tām var mest līkumu, bet ja nav – izmēģini. Te būs neliels špikeris nezāļu lasītājam:
Pienenes
Šīs saulainās pavasara puķes, par kurām, šķiet, priecājas ikviens, ir vienas no pirmajām nezālēm, ar kurām varētu sākt papildināt savu ēdienkarti, vācot agrā pavasarī, pirms zied jaunās lapiņas. Jo jaunākas lapiņas, jo mazāk rūgtuma. Rukolas cienītājiem katrā ziņā varētu patikt arī lielākas lapiņas. Lapiņu rūgtumu ir iespējams mazināt, tās ievietojot uz 20–30 minūtēm vēsā sālsūdenī un pēc tam noblanšējot. Maigāka garša būs lapām, kas vāktas ēnainā vietā. Pienenes un nātres ir vienas no populārākajām savvaļas zālēm pasaulē.
Pienenes salātiem, zupām un gaļas ēdieniem pievieno pavāri kā ASV un Eiropā, tā arī Japānā.
Pieneņu ziedkopās un lapās ir dabīgi cukuri, olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīni, karatinoīdi, flavonoīdi. Pienenes palīdz arī no organisma izvadīt sārņus.
Ne tikai lapiņas var pievienot ēdieniem, bet arī ziedus, piemēram, omletei var pievienot dzeltenos pieneņu ziedus vai tos izmantot salātu dekorēšanai.
Ar parasto nātri baltajai panātrei nav radniecības, un arī vērtības ziņā tā nestāv asajai nātrei blakus, bet kā salātu sastāvdaļa baltā panātre ir fantastiska, un tās lapas nav jablanšē pirms lietošanas.
Panātre pieder pie lūpziežu dzimtas, pie kuras pieder arī viens no izplatītākajiem garšaugiem – piparmētra. Daži apgalvo, ka pavisam nelielu līdzību garšas ziņā var just, bet citiem panātres piparmētras nots paliek apslēpta, jo ir pārāk maiga.
Balanda kā nezāle ir, ja tā var teikt, viena no iecienītākajām, jo izravēt to nesagādā īpašas grūtības.
Arī garša balandām ir viena no neitrālākajām, līdz ar to tā ir lieliska pamatsastāvdaļa salātiem.
Pēc garšas, ja aizvērtu acis, šķistu, ka ēdam spinātus. Turklāt – vēl viena pārsteidzoša ziņa – balandas ir daudz vērtīgākas par spinātiem. Tās ir bagātas ar A un C vitamīnu, kalciju, dzelzi, magniju.
Nātres varētu dēvēt par nezāļu karalieni, jo tās ir ļoti vērtīgas, bagātas ar C vitamīnu, A vitamīnu, dzelzi, kalciju, kāliju, magniju.
Pavisam jaunās lapiņas itin nemaz nedzeļ. Tās droši var plūkt ar plikām rokām un pievienot salātiem, vārīt nātru zupu (gluži tāpat kā skābeņu zupu).
Nātres, kad tās izvārītas, garšo līdzīgi kā spināti, tāpēc arī to pielietojums var būt tāds pats kā spinātiem – uzkodās, salātos, gaļas pildījumos, zupās, sautējumos. Lapas var kaltēt tējai.
Virza garšo ne tikai vistām (ar tām ne viena vien vista barota, ravējot dobes), bet arī cilvēkiem.
Virzu angliski dēvē par chicken weed, kas burtiskā tulkojumā nozīmētu – cāļu nezāle.
Ja tu kaut reizi pievienosi virzu salātiem, tad piekritīsi, ka tā ir patiešām garšīga. Svaiga, ar maigu garšu, tā var aizstāt salātus podiņos, ko pērkat lielveikalā, un virza pavisam noteikti būs daudz vērtīgāka par parastajiem salātiem.
Viena no zālēm, kas patiešām var šķist prasta, jo aug, šķiet, it visur. Bet pavisam agrā pavasarī, kamēr lapiņas ir gaiši zaļas un maziņas, tās droši var plūkt un likt klāt salātiem.
Ēst kā piedevu pie gaļas ēdieniem.
Gārsas un nātres agrāk izmantoja kā līdzekli, lai gaļa un zivis ilgāk uzglabātos – tās ietinot nātrēs vai gārsās, ilgāk saglabājas svaigums.
Vienas no pirmajām pavasara puķēm, no kurām var pievienot salātiem gan ziedus, gan jaunās lapiņas.
Ar gaiļpiešu lapām var papildināt brokastu omleti vai biezpienu, tās var likt klāt salātiem.
Pāris tikko plūktu lapiņu, un dienas C vitamīna deva nodrošināta.
Kā lapas, tā ziedus var kaltēt tējai.
Kurš gan bērnībā, caur mežu ejot, nav noliecies, lai saplūktu sauju zaķkāpostu? Mazliet skābeniem, kas atgādina skābenes, un tik skaistiem kā āboliņa lapiņas. Zaķkāpostus var likt uz šķīvja līdz ar to ziediņiem.
Ko vēl bez nezālēm pavasarī var likt uz šķīvja?
• Jaunās biešu, burkānu, redīsu lapiņas. Izrādās, burkānu lapiņās ir pat vairāk karotīna nekā vēlāk pašos burkānos.
• Bērzu, kļavu un liepu jaunās svaigās lapiņas noteikti var likt salātos.
• Upeņu, jāņogu un ērkšķogu tikko atplaukušās lapiņas varat saplūkt un pievienot, piemēram, aukstajai zupai vai tiem pašiem salātiem.
• Agrāk par lapiņām var plūkt pumpurus – priežu, bērzu, liepu, ķiršu, upeņu. Tie var būt sīvi pēc garšas, bet ir bagāti ar ēteriskajām eļļām un vitamīniem. Tos parasti daudz nevajag, pietiek ar pavisam nedaudziem, lai brokastu biezpienam vai svaigi spiestai dārzeņu un augļu sulai pievienotu īpašu garšu.
Kā ēst nezāles?
Pirmkārt un galvenokārt – jaunās lapiņas svaigā veidā, uzreiz pēc noplūkšanas. Tātad – visiem salātiem klāt arī kādu sauju nezāļu.
Nezāles var pievienot it visiem ēdieniem, kuros parasti lieto salātus un zaļumus. Ar sasmalcinātām zālītēm var pārkaisīt vārītus kartupeļus, tās var pievienot rīsiem, pupiņu ēdieniem, zupām.
Var pievienot pavisam nedaudz, tā ka garšu tas īpaši neietekmēs, bet vērtīgās vielas uzņemsi jebkurā gadījumā. Kāpēc lai neizmantotu šādu bezmaksas vitamīnu krātuves izmantošanas iespēju?
Publicēts sadarbībā ar
cetrassezonas.lv / Foto: Shutterstock / Publicitātes foto
