Lasītāja Liene bažījas: vai sveramās preces veikalā ir drošas?
Laikā, kad patērētājs kļūst izglītotāks un pievērš pastiprinātu uzmanību preču iepakojumiem un marķējumiem, rodas pamatos jautājums - bet kā ar sveramajiem pārtikas produktiem?
"Veikalos un tirgos ir plašs sveramo preču klāsts – konfektes, cepumi un citas. Ne vienmēr redzamā vietā ir izlikta informācija par šo produktu izcelsmi, derīguma termiņu un sastāvdaļām. Vai es pārdevējam varu prasīt uzrādīt dokumentus par produktu izcelsmi? Īpaši mani uztrauc trešo valstu (ārpus Eiropas Savienības) produktu izcelsme," - šādu jautājumu no lasītājas Lienes saņēmis žurnāls "Likums un Taisnība".
Kā skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga, pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti nenosaka, ka pārdevējam būtu patērētājam jāuzrāda pavaddokumenti vai kādi citi ar preci saistīti dokumenti. Tā ir paša tirgotāja brīva griba – darīt to vai ne.
Tiesa gan, normatīvie akti nosaka, kāda informācija tirgotājam ir jāsniedz obligāti.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 20. oktobra noteikumu Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku 3. punktu, tostarp sveramām precēm, pārtikas tirgotāja pienākums ir sniegt šādu informāciju: produkta nosaukums, vielu un produktu saraksts, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, minimālais derīguma termiņš vai, ja prece ātri bojājas, norāde ar datumu "izlietot līdz...", kā arī izcelsmes valsts vai vietas norāde atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamo aktu prasībām.
"Likums un Taisnība"/Foto: Elviss Dāgs Vīgants/LETA
