Sīka parāda dēļ bloķē Daces kontu. Bankā laipni paskaidro, ka par atbloķēšanu jāmaksā 21 eiro

Pati Turkere nenoliedz, ka palikusi parādā, tikai apgalvo, ka parāda summa bija visnotaļ niecīga – 7,50 eiro. Ieņēmumu pārvalde gan skaidro, ka viņa parādā bija palikusi krietni vairāk – mazliet vairāk par 100 eiro. Tomēr – vai salīdzinoši tik niecīga parāda dēļ cilvēku uz vairākām dienām var atstāt bez graša kabatā? Izrādās, ka nodokļu parādu no jūsu bankas konta bezstrīda kārtībā var novilkt, ja tas ir lielāks par 15 eiro, un jārēķinās, ka jūsu konts var tikt bloķēts.

Par atbloķēšanu prasa 21 eiro

Turkere sav ā feisbuka profilā raksta: “Gribu dalīties savā piektdienas vakara “prieciņā”. Pieeju pie bankas automāta, lai izņemtu kādu naudas gabalu un iepirktu kaut ko bērniem vakariņām. Bankomāts atsakās naudu dot, bet nepaskaidro, kāpēc. Garš stāsts, bet īsumā – pēc ilgas skaidrošanās ar bankas pārstāvjiem, noskaidrojas, ka es esot Rīgas domes pašvaldības Ieņēmumu pārvaldei parādā... 7,5 eiro. Tāpēc šī iestāde esot bloķējusi manu karti un attiecīgi arī kontu. Bankas darbiniece vēl laipni paskaidro, ka par konta atbloķēšanu būšot jāmaksā 21 eiro. Neatkarīgi no naudas summas, kuras dēļ šī operācija tiek veikta.”

Turklāt kartes atbloķēšanu var veikt tikai bankas darba laikā. “Man patiešām negribas vaidēt par to, cik mūsu valstī viss slikti. Bet, kad padomāju, ka kāda ģimene nedēļas nogalē, iespējams, var palikt bez pusdienām un vakariņām, tāpēc ka ir šāda brutāla stratēģija, lai pieradinātu mazos muļķa cilvēciņus pie finanšu disciplīnas, mani pārņem svētas dusmas. (..) Atliek vienīgi cerēt, ka tā nenotiek, ja esi valstij parādā arī apaļus septiņus miljonus...”

Kundze arī piebilst: “Neskaidrs paliek jautājums, kādēļ netika ņemts vērā likumā Par nodokļiem un nodevām 26. pantā minētais, ka “nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu (..) neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro. Otrs noteikums: (konta bloķēšanas gadījumā) personas rīcībā jāpaliek naudas līdzekļiem vismaz minimālās mēnešalgas apmērā – manā gadījumā tas netika ievērots.”

Jārēķinās ar lielām nepatikšanām

Rīgas domes Ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietniece, Juridiskās nodaļas vadītāja Ināra Papina skaidro: “Likuma Par nekustamā īpašuma nodokli 9. panta pirmā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs saskaņā ar šo likumu ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā. Nokavēto nodokļu maksājumu, tas ir, nodokļu parādu, piedziņu reglamentē likuma Par nodokļiem un nodevām 26. un 26.1 pants un Administratīvā procesa likums.

Likuma pirmā daļa nosaka, ka nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā, kuri nav samaksāti likumā noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu, kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā. Nodokļa maksājums ir obligāts, un nav pieļaujama izvairīšanās no samaksas.

Piedziņas kārtība

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 361. panta pirmo daļu par piespiedu izpildi parādnieku vispirms brīdina. Ja parāds pilnībā netiek nomaksāts līdz brīdinājumā norādītajam datumam, nodokļu administrācija izdod izpildu dokumentu, uz kura pamata tā vai zvērināts tiesu izpildītājs veic nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, piemērojot šādus piespiedu izpildes līdzekļus:

* nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie jebkuras juridiskās personas, kas nav kredītiestāde un kuras komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav naudas līdzekļu, inkasācijas uzdevumu izpilda, tiklīdz līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļus no attiecīgā konta citiem mērķiem neizsniedz, izņemot līdzekļus, kas reizi mēnesī izsniedzami darba samaksai, kura nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā;

* Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā vērš piedziņu uz nodokļa maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām), uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, pensiju, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs).

Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas izdevumus sedz nodokļu maksātājs. Nodokļa savlaicīgas nesamaksāšanas gadījumā parādniekam jārēķinās ne tikai ar to, ka tiek aprēķināta nokavējuma nauda – 0,05 procenti par katru nokavēto dienu no laikā nenomaksātā pamatparāda, bet var rasties arī citas nelabvēlīgās sekas – naudas norakstīšana no konta, zvērināta tiesu izpildītāja izdevumu samaksa un citi.

Informēja četras reizes

Par konkrēto situāciju Ināra Papina konkretizē, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja 2016. gadā četras reizes bija informēta par nekustamā īpašuma nodokļa parādu un iespējamām sekām. Parāds Rīgas pilsētas budžetam bijis 106,74 eiro apmērā, bet tā daļa 7,54 eiro apmērā bija iepriekš – uz pagājušā gada 12. maiju.

“Ņemot vērā, ka nodokļu maksātāja sistemātiski neievēro tiesību normās noteikto nodokļu maksātājas pienākumus, nodokļu maksātājai jārēķinās ar negatīvām sekām,” atgādina Papina. “Papildus informējam, ka Ieņēmumu pārvalde, nosūtot kredītiestādei inkaso rīkojumu, vienmēr norāda lūgumu saglabāt parādniecei kontā naudas līdzekļus normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, arī šajā gadījumā tas ir ticis norādīts.”

Kā rīkojas VID?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča  pastāstīja, kā VID piedzen nodokļu parādus:

“VID saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 26. panta 6.1 daļu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, fiziskai vai juridiskai personai neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro.

Kad VID ir juridisks pamats sākt nodokļu parādu piedziņu no fiziskas personas, vispirms VID darbinieki sazinās ar konkrēto personu, informē par situāciju un izskaidro personas tiesības šādā situācijā un nodokļu parāda nomaksas iespējas (skatīt VID mājaslapā

īpaši tam izveidoto sadaļu Dzīves situācijas/Man ir nodokļa parāds. Ko darīt?).

Un tikai tad, ja persona nesadarbojas ar VID (piemēram, nepiedāvā vienoties par nodokļu parādu nomaksas grafiku), nerisina situāciju un neveic attiecīgos maksājumus, tiek sākta bezstrīda piedziņa. Un pat šajā posmā joprojām vēl ir iespējams vienoties ar VID par nomaksas grafiku, ja vien persona ir tajā ieinteresēta un objektīvi spēj piedāvāt abpusēji pieņemamu risinājumu.

Jebkādu jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām nodokļu maksātājus sazināties ar Valsts ieņēmumu dienestu.”