foto: Vida Press
Vai kritienu un kājas laušanu mājās, steidzoties no gultas pie rakstāmgalda, var uzskatīt par darba traumu?
Ja attālinātā darba laikā mājās, ejot pie sava rakstāmgalda, nokrītat un laužat kāju, to var uzskatīt par darba traumu darba vietā.
2022. gada 24. janvāris, 06:01

Vai kritienu un kājas laušanu mājās, steidzoties no gultas pie rakstāmgalda, var uzskatīt par darba traumu?

Elmārs Barkāns

"Likums un Taisnība"

Vācijas tiesa pērnā gada nogalē nolēma uzlikt par pienākumu apdrošināšanas kompānijai segt ārstniecības izdevumus kādam vīrietim, kurš paslīdēja un nokrita, ejot no savas gultas uz darba galdu, jo bijis ceļā uz darbu, kuru veica attālināti. Žurnāls “Likums un Taisnība” skaidro, vai arī Latvijā tas būtu uzskatāms par negadījumu darbavietā, un vai cietušajam par to pienākas arī attiecīga apdrošināšanas atlīdzība.

Tagad, kad pandēmijas dēļ daudzi pārgājuši uz darbu attālinātā režīmā, aktualizējies jautājums par darba drošību mājas apstākļos. Vai traumu, kas gūta attālinātā darba laikā mājās, var definēt kā negadījumu darba vietā un par to ir jāziņo Valsts darba inspekcijai, kura to attiecīgi tā arī vērtēs? Un cik lielā mērā par to atbildīgs ir darba devējs?

Izmaksas atbilstoši apdrošināšanas polisei

foto: Evija Trifanova/LETA
Apdrošināšanas sabiedrības atlīdzības izmaksā atbilstoši polises līguma noteikumiem, kas katrā gadījumā var būt atšķirīgi.

Apdrošināšanas kompānijas “Balta” Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva “Likumam un Taisnībai” teica:

“Apdrošināšanas sabiedrības atlīdzības izmaksā atbilstoši polises līguma noteikumiem. Gadījumā, ja juridiskā persona izvēlas nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises darbības periodu tikai darba laikā, atlīdzības izmaksa tiek veikta, pamatojoties uz aktu par nelaimes gadījumu darbā. Informāciju par darba traumu konstatēšanu, ziņošanu un dokumentācijas sagatavošanas kārtību sniedz Valsts darba inspekcija, savukārt nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.”

Dažādās apdrošināšanas: valsts sociālā un privātā

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas sekretāre Sandija Šaicāne “Likumam un Taisnībai” sniedza šādu skaidrojumu:

“Vispirms ir jāizšķir divas dažādas lietas:

Pirmais - valsts sociālā apdrošināšana, ko šajā kontekstā regulē likums “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kad darba devējs par darbiniekiem maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Ja noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatēta arodsaslimšana, darbiniekam ir tiesības uz:

  • apdrošināšanas atlīdzību;
  • slimības pabalstu;
  • atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ja ir noteikts darbspēju zudums;
  • papildu izdevumu kompensāciju.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izvērtē katru apdrošināšanas gadījumu un nosaka izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzību. Ja noticis nelaimes gadījums darbā, slimības naudu par pirmajām desmit kalendārajām dienām ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas darbiniekam maksā darba devējs, par turpmāko periodu – VSAA.

Vai kritiens mājās, ejot uz darba vietu, uzskatāms par nelaimes gadījumu darbā, būtu jājautā Valsts darba inspekcijai.

Otrais - privātā apdrošināšana, kad persona vai tās darba devējs iegādājas nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi pie privāta apdrošinātāja.

Standarta nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums, ko var noslēgt jebkura privātpersona, paredz atlīdzības izmaksu arī par ikdienas sadzīves negadījumu rezultātā gūtu traumu, līdz ar to šajā situācijā nav būtiski, kur tieši noticis negadījums. Tad par to ir jāpaziņo apdrošinātājam un jārīkojas saskaņā ar apdrošinātāja norādījumiem.
 
Savukārt, ja darba devējs apdrošinājis darbinieku pret nelaimes gadījumiem tieši darba laikā un vietā, tad rūpīgi jālasa apdrošināšanas līguma noteikumi un jājautā apdrošinātājam – vai trauma mājas apstākļos klasificējas kā darba vietā gūta? Katra apdrošinātāja un pat katra līguma nosacījumi var atšķirties, tādēļ pēc konkrēta negadījuma svarīgi izpētīt tieši konkrēto apdrošināšanas līgumu – apdrošinātos riskus, nosacījumus, izņēmumus, katras puses tiesības un atbildību.”

Privātā dzīves telpa kļūst par darba vietu

foto: Vida Press
Valsts darba inspekcija atgādina: “Nodarbinātā privātās dzīves telpa uz attālinātā darba laikā kļūst par pagaidu darba vietu ar visiem tajā pastāvošajiem iespējamajiem darba vides riska faktoriem”.

Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Agnija Murāne “Likumam un Taisnībai” skaidroja:

“Saskaņā ar likumdošanas prasībām, nelaimes gadījums darbā ir darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve.

Tomēr būtiski ņemt vērā priekšnosacījumu, ka cietušajam traumas rezultātā ir jāiestājas darbspēju zaudējumam, kas ir ilgāks par vienu diennakti, lai negadījums tiktu klasificēts kā nelaimes gadījums darbā, kas ir jāizmeklē. Tāpat jāatceras: ja nelaimes gadījums notiek, veicot darba pienākumus attālināti, nekavējoties par to jāziņo darba devējam vai tiešajam vadītājam, kā arī iespēju robežās fotogrāfiju veidā jāfiksē nelaimes gadījuma darbā vietu. Fotogrāfijās fiksēto nelaimes gadījuma vietu kopā ar paskaidrojumu par nelaimes gadījuma apstākļiem un iespējamiem cēloņiem jānosūta darba devējam vai tiešajam vadītājam. Ja nelaimes gadījuma rezultātā gūtās traumas dēļ bijusi nepieciešamība izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, tad ar to saistītie dokumenti arī ir iesniedzami darba devējam.

Darba aizsardzības likuma izpratnē darba vieta ir vieta, kurā nodarbinātais veic savu darbu, kā arī uzņēmuma ietvaros jebkura cita vieta, kura nodarbinātajam ir pieejama darba gaitā vai kur nodarbinātais strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu. Attiecīgi darba vide ir darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu. Tādējādi nodarbinātā privātās dzīves telpa (piemēram, dzīvoklis vai māja) uz attālinātā darba laikā kļūst par pagaidu darba vietu ar visiem tajā pastāvošajiem iespējamajiem darba vides riska faktoriem.”

Līdz šim Latvijā attālinātajā darbā nav reģistrēti nelaimes gadījumi

"Valsts darba inspekcijas ieteikums darba devējiem būtu veikt darba vides risku novērtēšanu attālinātā darba vietai, kopīgi vienojoties, vai nu nofotografējot savu darba vietu, nosūtot fotogrāfiju darba devējam un pēc tam kopīgi ar darba aizsardzības speciālistu pārrunājot darba vietas iekārtojumu. Iespējams arī nodarbinātajiem pašiem veikt savas attālinātās darba vides risku un darba vietas pašnovērtējumu, kuru iesniegt darba devējam. Ja attālinātā darba veikšanai pēc veiktā pašnovērtējuma tiek konstatēts kādas darba vides nepilnības vai kāda nepieciešamā darba aprīkojuma trūkums vai neesamība (piemēram, biroja krēsls, darba galds, dators un tamlīdzīgi) darba devējam ir pienākums iespēju robežās to novērst un uz attālinātā darba veikšanas laiku nodrošināt nodarbināto ar trūkstošo darba aprīkojumu.

Darba aizsardzības likums paredz, ka arī nodarbinātajam ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, ko var ietekmēt nodarbinātā darbs. Līdz ar to arī nodarbinātajam jāatceras, ka darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošana ir ne tikai darba devēja atbildība, bet arī paša nodarbinātā pienākums.

Jāņem vērā, ka, veicot darba pienākumus attālināti mājas apstākļos, tradicionālajiem darba vides riskiem pievienojas specifiski riska faktori - bērnu un mājdzīvnieku atrašanās mājās, grīdas segumu dažādība, telpu plānojuma un apgaismojuma nepiemērotība darbam un tamlīdzīgi. Kā arī darba laiku nepieciešams apvienot ar bērnu pieskatīšanu, mācīšanu, sadzīves jautājumu risināšanu, kas rada papildu psihoemocionālo slodzi.

Svarīgi, lai veicot darbu attālināti, nodarbinātais ievērotu darba aizsardzības, elektrodrošības, drošības tehnikas, darba higiēnas un ugunsdrošības, ēku lietošanas un citus noteikumus, lai strādāšana attālināti nekaitētu veselībai un dzīvībai. Kopš pandēmijas sākšanās un līdz šim brīdim Valsts darba inspekcijā nav reģistrēts neviens nelaimes gadījums darbā, kas būtu noticis, veicot darba pienākumus, strādājot attālinātā režīmā.

Notiekot nelaimes gadījumam, veicot darbu attālināti, jautājumi, kas saistīti ar civiltiesisko apdrošināšanu ir risināmi saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem,” turpina Murāne.

Likumdošanas akti, kas regulē darba drošības apstākļus, veicot arī attālinātu darbu, ir Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" un 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”.

Svarīgs bija brokastu laiks

Jauns.lv jau rakstīja, ka Vācijas Federālā sociālā tiesa pagājušā gada nogalē lēma, ka vīrietis, kurš paslīdēja un nokrita, ejot no savas gultas uz darba galdu, bija ceļā uz darbu, tādējādi tas uzskatāms par negadījumu darbavietā.

Cietušais strādāja attālināti no mājām un devās no savas guļamistabas uz darba galdu stāvu zemāk. Ejot pa spirālveida kāpnēm, viņš pakrita un guva nopietnu muguras traumu. Apdrošināšanas kompānija atteicās segt ārstniecības izdevumus, jo tas neesot uzskatāms par negadījumu darbavietā, tādēļ vīrietis vērsās tiesā. Kamēr pirmās divas instances tiesas nebija vienisprātis, vai īsais maršruts līdz rakstāmgaldam uzskatāms par ceļu uz darba vietu, Vācijas Federālā sociālā tiesa izlēma, ka tā ir došanās uz darbu, un apdrošināšanai jāsedz šajā ceļā gūto traumu ārstēšana.

Tiesa norādīja, ka prasītājs parasti sāk darbu uzreiz pēc pamošanās, neieturot brokastis. Tas izrādījies būtiski šajā lietā, jo konkrētā nelaimes gadījumu apdrošināšana attiecas uz negadījumiem, kas piedzīvoti pirmajā ceļā uz darbu. Ja cietušais pirms darba sākšanas būtu devies uz virtuvi brokastot, šī pastaiga netiktu uzskatīta par ceļu uz darbavietu.
 
“Prasītājs cieta negadījumā darbā, no rīta dodoties uz biroju mājās,” teikts spriedumā. “Ja negadījums noticis apdrošinātās personas mājās vai kādā citā atrašanās vietā, apdrošināšanai ir jānosedz tikpat lielas izmaksas kā gadījumā, ja tas noticis uzņēmuma īpašumā,” teikts tiesas nolēmumā.