Visa pasaule viņu pazina kā Bastianu no “Bezgalīgā stāsta”: kur pazuda bērnu zvaigzne Barets Olivers

Barets Spensers Olivers piedzima 1973. gada 24. augustā Losandželosā Kentas un Ketijas Oliveru ģimenē. Viņš bija pāra otrais dēls – trīs gadus agrāk pasaulē bija nācis viņa vecākais brālis Kails.

Olivers aktiera karjeru sāka astoņdesmito gadu sākumā ar nelielām lomām televīzijā. Viņš parādījās seriālos "Nepārspējamais Halks" un "Ceļojošais bruņinieks", televīzijas filmā "The Circle Family", kā arī 1983. gada asa sižeta filmā "Uncommon Valor", kurā galvenās lomas atveidoja Džīns Hekmens un Patriks Sveizijs. Tomēr īstā slava viņam vēl bija tikai priekšā.

1984. gadā uz ekrāniem nonāca režisora Volfganga Petersena filma “Bezgalīgais stāsts”, kas veidota pēc vācu rakstnieka Mihaela Endes tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Olivers filmā atveidoja Bastianu Baltazaru Buksu – kautrīgu zēnu, kuru regulāri apceļ skolasbiedri. Bēgot no pāridarītājiem, viņš paslēpjas senā grāmatnīcā un atrod noslēpumainu grāmatu par maģisko Fantāzijas zemi. Sākumā Bastians uzskata, ka tikai lasa stāstu par jauno kareivi Atreju, Bērnišķo ķeizarieni un veiksmes pūķi Falkoru. Pamazām zēns saprot, ka notikumi grāmatā ir īsti un arī viņam pašam tajos ir nozīmīga loma.

Filma kļuva par vienu no pazīstamākajiem astoņdesmito gadu fantāzijas darbiem. Lai gan kopš tās pirmizrādes pagājušas vairāk nekā četras desmitgades, “Bezgalīgais stāsts” joprojām piesaista jaunas skatītāju paaudzes, bet Bastians palika Olivera atpazīstamākā loma.

Panākumi filmā “Bezgalīgais stāsts” Oliveram pavēra durvis uz jauniem projektiem. Tajā pašā gadā viņš atveidoja jauno Viktoru Frankenšteinu Tima Bērtona īsfilmā "Frankenweenie". Gandrīz 30 gadus vēlāk Bērtons šo pašu stāstu pārvērta pilnmetrāžas animācijas filmā.

1985. gadā Olivers spēlēja zinātniskās fantastikas filmā "D.A.R.Y.L.". Viņa varonis ārēji izskatījās kā parasts zēns, taču patiesībā bija slepenā laboratorijā radīts androīds ar neparastām spējām. Par šo lomu Olivers saņēma “Saturn” balvu kā labākais jaunais aktieris. Tajā pašā gadā viņš filmējās arī Rona Hovarda zinātniskās fantastikas filmā "Cocoon", kuras stāsta centrā nonāk pensionāru grupa un noslēpumaina citplanētiešu atstāta kapsula. 

Jaunā aktiera darbu sarakstā bija arī seriāls "Highway to Heaven", televīzijas filmas "Spot Marks the X" un "The Secret Garden", kā arī dalība seriālā "The Twilight Zone".

Olivera pēdējā kinoloma bija 1989. gada satīriskajā komēdijā "Scenes from the Class Struggle in Beverly Hills". Tolaik viņam bija tikai 15 gadi, bet neilgi pēc filmas uzņemšanas viņš pilnībā pameta aktiera profesiju. Jaunais aktieris uz ekrāniem vairs neatgriezās un nepiedalījās arī vēlākajos “Bezgalīgā stāsta” turpinājumos. Otrajā filmā Bastiana lomu pārņēma Džonatans Brendiss, bet trešajā – Džeisons Džeimss Rihters.

Atšķirībā no daudzām citām bērnu zvaigznēm Olivers nav plaši stāstījis par savu lēmumu aiziet no Holivudas. Viņš arī nav mēģinājis atjaunot aktiera karjeru, izmantot kādreizējo slavu sociālajos tīklos vai regulāri piedalīties nostalģiskiem kino darbiem veltītos pasākumos. Tā vietā Olivers izvēlējās dzīvi otrpus kamerai.

Pēc aktiera karjeras beigām Olivers kļuva par fotogrāfu, iespieddarbu meistaru un vēsturisko fotografēšanas paņēmienu pētnieku. Viņu īpaši ieinteresēja 19. gadsimtā izmantotās tehnoloģijas – mitrās kolodija plates un Vudberija fototipija.

Vudberija fototipija ir 1864. gadā izgudrots mehānisks fotogrāfiju pavairošanas paņēmiens, kas ļāva iegūt detalizētus attēlus ar ļoti plašu toņu gammu. Savulaik šo metodi izmantoja grāmatu, žurnālu un muzeju katalogu ilustrēšanai, taču vēlāk to aizstāja lētākas un vienkāršākas tehnoloģijas.

Olivers kļuva par vienu no šīs sarežģītās un gandrīz aizmirstās metodes pārzinātājiem. Viņa darbi tikuši demonstrēti galerijās un muzejos, bet zināšanas izmantotas arī kino projektu un reklāmu veidošanā.

2007. gadā bijušais aktieris izdeva grāmatu "A History of the Woodburytype", kurā aplūkota šīs fotografēšanas un drukas tehnikas vēsture, attīstība un nozīme. Izdevēji Oliveru raksturo kā neatkarīgu pētnieku, fotogrāfu un iespieddarbu meistaru, kura darbā izmantotas 19. gadsimta tehnoloģijas. 

2026. gada augustā Oliveram apritēja 53 gadi. Pēdējās publiski pieejamās ziņas liecina, ka pēc aiziešanas no kino viņš dzīvojis Losandželosā, strādājis par fotogrāfu un iespieddarbu meistaru, kā arī vadījis nodarbības par vēsturiskajām fotografēšanas metodēm.

Par savu privāto dzīvi Olivers publiski gandrīz neko neatklāj. Viņš reti sniedz intervijas, neuztur plaši zināmus sociālo tīklu kontus un nav centies atgriezties uzmanības centrā.