Viņi paši dzīvoja ārkārtīgi pieticīgi, bet svešiem bērniem ziedoja vairāk kā 600 000 eiro
Ķīniešu pāris gadiem dzīvoja tik taupīgi, ka reizēm viens ēdiens par aptuveni 2,50 dolāriem bija jāsadala uz pusēm. Taču naudu, ko viņi varēja iztērēt sev, abi izvēlējās atdot bērniem, kuriem bija nepieciešamas smagas sirds operācijas.
Šanhajā dzīvojošie Du Jinzjuns un Lu Sujina nekad nav dzīvojuši greznu dzīvi. Pāris rūpīgi skaitīja katru juaņu, izvairījās no liekiem tēriņiem un daudzus gadus dzīvoja ļoti vienkārši.
Taču viņu pieticīgais dzīvesveids slēpa kādu neparastu iemeslu.
Abi bija nolēmuši pēc iespējas vairāk naudas ziedot bērniem, kuri sirga ar iedzimtām sirds slimībām.
Naudu sev netērēja
Pāris nebija turīgs un nelutināja sevi ar dārgām maltītēm, ceļojumiem vai luksusa precēm. Viņi rūpīgi pārdomāja pat ikdienas tēriņus.
Reizēm abi pat pasūtīja vienu maltīti aptuveni 2 eiro vērtībā un sadalīja to uz pusēm, lai pēc iespējas vairāk naudas varētu novirzīt citiem.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Kad Du un Lu uzzināja par bērniem, kuri smagu iedzimtu sirds slimību dēļ nespēja atļauties nepieciešamo ārstēšanu, viņi nolēma palīdzēt.
Sākumā ziedojumi bija nelieli un palīdzēja tikai dažiem bērniem. Taču ar laiku pāris sāka ziedot arvien vairāk.
Vairāk kā 600 000 eiro bērnu ārstēšanai
Kopumā Du un Lu ziedoja aptuveni 5 miljonus juaņu jeb ap 605 000 eiro.
Ar šo naudu ārstēšanu un sirds operācijas varēja saņemt 455 bērni.
Kamēr pāris pats dzīvoja ārkārtīgi pieticīgi, viņu ziedojumi ļāva bērniem saņemt ārstēšanu, kas daudzām ģimenēm citādi nebūtu bijusi pa kabatai.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Viņi to nedarīja slavas vai atzinības dēļ. Pāris dzīvoja klusi un par savu labdarību plaši nestāstīja.
Pašu bērnu viņiem nebija
Du nomira 2018. gadā. Viņa dzīvesbiedre Lu nodzīvoja līdz 2025. gadam.
Pēc abu aiziešanas cilvēki arvien plašāk uzzināja par pāra dzīvesveidu un to, cik lielu daļu savu uzkrājumu viņi bija atdevuši pilnīgi svešiem cilvēkiem.
Du un Lu nebija savu bērnu. Taču savas dzīves laikā viņi palīdzēja 455 bērniem iegūt iespēju dzīvot veselīgāku dzīvi.
Viņu stāsts ir atgādinājums, ka labdarības vērtību ne vienmēr nosaka ziedojuma lielums vai cilvēka turība. Dažkārt visvairāk iespējams dot tieši tad, kad pats esi gatavs dzīvot ar mazumiņu.
